Vislaik mācos dzīvot un būt vieglāk.

Ņemt vieglāk, dot vieglāk, priecāties vieglāk, darboties vieglāk: no lieka nerakt dziļās, artēziskās dobes vien/daž/daudzgadīgām sīpolpuķēm vai citiem dārzājiem; no lieka nenēsāt akmeņus, lai bēdu būtu zem kā palikt.


Un tad man atnes jaunu mobilo tālruni. Labu, taču somu zemes dēli un simbiānas novada prāti mazliet, mazliet pāršāvuši pār strīpu: jauki taču ir iet dziļumā un nirt pie kodoliem, bet attiecībā uz sarunu ierīcēm, uzstādījumu uzstādīšanu, dziļumā un kodolāiešana paņem laiku un klikšķināšanu. Varēja tač' vieglāk, va ne?