Braucot garām Fonfesta vietai, sapratu, ka pret vidi & resursiem tomēr būs būt saudzīgākai, tālab, lai nedzītu milzonīgo auto tikai ar sevi vien, paņēmu divus stopētājus. Stopotāju bija daudz, bet pieļāvu, ka tuvāk festivāla pļavai esošie un gotiskākie/mazāk atskurbušie ieraugot, ka autiņā bija tikai Coldplay un vēl pāris oldskūlīgi diski, aiz šausmām izlektu.

Viņi stāstīja "jauno grupu" stāstus, ek, kas par skaistu bezbēdību un bezrūpību tur bija.

Pievemt bungas un vai ģitārkārbu, piemēram.
Pariebīga cūcība, protams, bet ja tev ir 16 gadi un tu dzīvo šīsdienas 16gadnieka uzstādījumos, tad pievemt bungas ir caurmērā patīkams faux pass. "Labi, ka nenarkojas" omas Zelmas intonācijā es padomāju, labi, ka vismaz kaut ko grib: tagad plānojot stopēt uz Pepsi Szigetu, tad laikam vajadzēšot pastrādāt un tad pēdējis gads vidusskolā. Vai atkal, cits kāds puisis, kurš apreibis, apvainojies, ka viņa meitene dejo ar citu, tad visiem paticis ko domā, pēc tam nav varējis atvainoties, jo taču savējie džeki un aiz bēdām aizstopējies uz Smilteni, bet tad tomēr atgriezies un meitene bija ļoti uztraukusies, tikmēr.


Ko pēc tam, nevarot īsti izdomāt, varbūt biologos vai varbūt datormākslu [:)], bet vecāki spiežot uz "juristiem un ekonomistiem" (vecāki [gandrīz] visu sabojā- aut. piez.)

Puisis teica, ka vispār, vajadzētu vienkārši braukt studēt uz Angliju, jo tur ir gan normālas skolas, gan tusiņi, gan dažādāki cilvēki, bet meitene mācās vācu klasē.

"Redzēs, kā viss būs" , viņi teju sinhroni noteica.
(un šai brīdī es valdījos, lai nepateiktu- es zinu, kā būs. man bija tāpat un 99.5% zemeslodes iedzīvotāju 16 gadu vecumā tā bija.)

Viņi bija tādi, kuri nepiedalās strjomā, ne tie, kuri gribētu būt par miļonāriem vai banku prezidentiem.
Vienvārdsakot- cerīgi, nenočakarējušies. Vēl.

Aizkustinoši sakautrējās, kad vaicāju, kur man viņus Rīgā nogādāt: meitene uzreiz sacīja, ka viņai mājās vecmāmiņa, bet puisim vakarā atbrauc bračka. Tā nu viņi vienojās izkāpt pie savas skolas un apciemot klasesbiedrus Ziedoņdārzā.

Ābeces gudrības pirmajām- mūžīgajām klasēm.


Varbūt, tieši tāpēc, ka man viss bija drusku citādi, tas saulesbrālisms aizkustināja.