Ar diezgan skaidru mērķi pirms 5 minūtēm nosūtīju pieteikumu meistarstudijām.


Lai arī, pati par to savlaik gauži vaikstījos un mēdījos, bet, varbūt vajag sekot tradīcijai, vajag uzkāpt uz ieraduma vārdā nosauktā grābekļa- drusku iešķaudīt kāpostos, akās un ūdensglāzēs, pirms to lietošanas uzturā, kustomizēt remoutā un tad, ar gardu muti, itkā nekas nebūtu bijis tos lietāt. Laicīgi varētu mēģināt apsolīt, ka minētās studijas diez vai man atvērs vēdekļa veida pirkstus un mission- vision retoriku vai pārējo malumu. Nesamaitāšos, gan jau.

Būs lab, gočpendel.


Priekam un cerībai allaž paliek sociālā antropoloģija Kembrižā :) To, gan jau izdarīšu, ja kauliņi tā sakritīs, ja šķitīs tas svarīgi, derīgi un palīdzīgi, un ja ceļi būs vaļā.
Sapni vajag vienmēr.

Bet tikmēr- darmantēvis pastaliņas, Miška skolā kad iet.