Nemaz tālu nav jāmeklē un rokas tvērienā atrodas tādi ērti lietojami vairogi un lielgabalu lodes, kā aizņemtība, bezlaiks, ārkārtīgi trāpīga pašinronija, bruņots humors un asas piezīmes žanrā "ko nu es/es jau neko/vai tad es ko." Ir atstrādāts.

Ērti, es piekritīšu- uzpūšam kā panthenolu uz čūlām, izskatās balts un pūkains un dod cerību, ka dzīšanas process notiek pilnā sparā.

Vienīgais šī bruņojuma vājums ir tāds, ka atsevišķas radaru sistēmas ar gadījušās ar redzīgu aci vai atpazīstamu, savietojamu nospiedumu datubāzi un tomēr spēj tos atšifrēt no nanosekundē un starmešu gaismā.
Tad tas viss atgādina strausu paslēpes, mēģinājumus aiztaisīt durvis, neizņemot pirkstus no eņģēm un brīnoties, ka mazliet sāp vai soļi tādi smagnēji sanāk, jo durvis paņēmušās līdzi. Ar visiem pirkstiem.

Mazliet mīļi, mazliet smieklīgi un par centību- sēdies, pieci, par izpildījumu: vēl ir kur augt un tiekties.



koļēgs šodien stāstīja, kā zušus ķēra.
es domāju, ka zuši ir kinderšpīlens, atsevišķos gadījumos.