Ap sešiem vakarā jau bija atgriezušās dzīvesspējas, kuras spēcināja Honkongas pikantā, ēdiens nr. 22, tēja un bezvārdu saprašana, pavadīta ar tik zināmo Enigmas disku, kurš TUR skan allaž, lai kad nāktu un kad arī ierastos un lai kāda būtu tā brīža anatomija.

Ēdienam sekoja liegais iepirkšanās vilinājums: vakar saplīsušo kurpju vietā iegādāju citas, tām, ar loģisku argumentāciju, pievienojās rozā, sarkanas un zaļas somiņas un citi pušķojumii- ārīgi& iekšķīgi nieki. Un savajadzējās pasvaidīties ar baltajiem cimdiem, smalki pajokot, pie krustojuma sastājoties blakus un "atvelkot, kura pirmā"- Neesošais Auto ar blondīni vai arī, Viltīgais Lapsuvāģis, kura trikus nezināsi- nepateiksi. Sīvā, īsā, bet godīgā cīņā uzvarēja trešais, proti- vāji izgaismots trolejbuss un mēs tapām rāmas un pieklājīgas kā kodolvalstu premjeri nododoties operas baudījumam un vēl pēc brīža piemāju sabiedriskās ēdināšanas punktā mainījāmies vien labākajiem citātiem no biodiversitātes spoguļa- glancētās ceturtās varas. Jaunievēlētā prezidenta pārdomas par "satversmes gudrību" un trusi, kā Latvijas simbolu un nepieciešamo runāšanu uz katra iekšējo zemnieku, tik lieliski iekļāvās šīsdienas ainavā, ka tagadiņ ir jāklausās Инцидент в Настасьино vēl un vēlreiz.