Paklau, lietišķais kostīmiņ.
Ja reiz esi tik lietišķs, tad ej ka pats uz darbu

Jā, piecelies no rīta tā paagrāk, šodienas 7.15 ir teicams rādījums, 38-45 minūtēs izpildi visu rituālu un lec ka možajā kumeļā un nekaunies par itin neko, nedz par autogurnu grozīšanu joslās, nedz par to, kā izskatās satiksme, ja brauc pretēji sastrēgumu plūsmai. Klausies, aizgrābti, ko dzied mūzikas kaste - to vietu ar tām ģitārstīgām, un noparkojies, kur labpatīkas, jo 7.59 var parkoties krusteniski šķērseniski. Tad vēl pāris milisekundes ir tavas. Pāreja. Plāns stikla koridorītis, trausla čaumaliņa, aizturēta elpa, citu domu, zīmju, izjūtu plūsmas sirdsūdeņi lēni aizveras.
Uz laiku uzliekam tam vāku.

Tagad cssst.

Paraksts/zīmogs. Tāds, kā pasta nodaļā uz bandroles: karsta zīmogviela aizplombē vērtīgo paciņu.

Lai skan kalves āmuri, dzinkst pļavas grābekļi, dun ecēšas un arkls griež auglīgo zemi un lietus nāk, jā, ancukiņ. Tās pļavas metīsies zaļas un graudi vai rapši vai repši kaut kad ienāksies. Akuzatīvs, ģenitīvs, datīvs, lokatīvs un vokatīvs nesīs dažas atbildes.
Tagad sākās tava dienas daļa un tās daļas ir nesajaucamas, katra laba, tikai nejaucama. Un to tad nu godam, vieglītēm un bez žēlabām.