Manu labāku laiku/piedāvājumu gaidīšanu, pacietību un smalkumu izvēlēs un lēmumos ietekmē tas, ka pacietība  un bremzētspēja tomēr mēdz beigties varen pēkšņi un piepeši kā auksta rasa.  Viss un vairs nav.  Paliek tikai Lēmums.

Veikli iepirku divus priedeskoka plauktus, vienkāršus un parastus kā jebkāds priedeskoka grāmatplaukts vispār spēj būt,
bez kādiem nu vikrutasiem, dizainieriska pieskāriena un  figūrzāģa figurētiem ornamentiem.

"Kundzīt, nāciet uz ielu. Prece ir pievesta. Kā, uznest arī vajadzēs?  Tas ir maksas pakalpojums! "

Un tad  sastrēgumā, pie horizonta iznira kas  sen neredzēts.
Īsta Maizes mašīna, kā bērnībā. Koši dzeltenā kārbā, ar zilu kuzovu- nešaubīgi zināju, ka tieši tajā, tajā ved manus divus 1,90m augstos  plauktus ar piegādi, uznešanu, bet bez saskrūvēšanas: muguras smadzenēm jautu, ka vīri varētu gribēt iegriezt vārtrūmē un tas pat šamiem varētu arī izdoties- kā nekā, agrāki zem mājas vienā pusē bija maizes veikals, otrā- "gastr'n'oms" un Valmiera, Rēzekne un Rīga tā ap 5.30 ik rītu ieguldīja artavas Padomju Savienības iedzīvotāju Pārtikas programmas izpildē.

Lūk,jā. Bet trīs kungi: viens šoferis, divi nesēji, no kuriem viens, jūtams, ka ir Nesēju Priekšnieks, otrs- izpildītājs,  tomēr izvēlējās nobloķēt tā jau neesošo satiksmi, lai ar tūristu karabīnēm aizdarīt kravas kastes durvis, pēc tam, kad iesaiņojumi izcelti.

"Kurš stāvs? Ceturtais? Kur novietot? Desmit lati visi pakalpojumi maksā, desmit lati! Tālāk jūs pati visu darīsiet!"