jebšu, if you have problems with concentration/orientation, you should go to concentration/orientation camp. (c)southpark.


Pilnīgi spontāni (pirms tam trīs sezonas atliekot) izlēmu sākt/mēģināt ienirt smalkajā orientierismā. Šodien. Juglas mežos.

Pirmais uzdevums: atrast startu izdevās, izlaužoties cauri sastrēgumiem un pēc 35 minūšu ilgas apļošanas ap "uzreiz 2 kreisie aiz Biķeru baznīcas, gar sētu un tad pa labi", ar 3x atduršanos kapos un Valsts Tiesu Eksp.Centrā, ar dialogu ar munic. polic. par braukšanu mežā, izrādījās, ka god. brālis nepateica, no kuras ielas bija jātaisa 2 kreisie aiz baznīcas. Es tač' piebraucu no Biķernieku, bet viņš- no Juglas. Komunikācijas īpatnības radu lokā.

Un tad, izrādījās, ka kopš dienām, kad dragāju pa mežiem ar karti un kompasu, piemēram Silciemā, ir pavisam aizsūbējusi Kompasa Lasīšanas gudrība. Tāpēc, karti lasīju ar neizskaidrojamās loģikas palīdzību, radniecīgu sēņotāju čutenei un kontrolpunktus, gan tikai 7 gab. atradu vairāk vai mazāk neizskaidrojami un intuitīvi, lai arī, vairums bija tik labi ieslēpti bedrēs, ka ne pamanīt. Nolikos garšlaukus divreiz, ar zariem sirsnīgi atrāvos briksnī vairākkārt. Par patieso lietu kārtību atgādināja viens paugurs, kur jaušot kontrolpunkta tuvumu, slaiki lēcu pār smilšu kaudzi, iepriekš notīksminoties, ka šito gan ātri atradu. Izrādījās, ka smilšu kaudzei aizmugurē ir krietna bedre, apmēram 2/3 no manas kājas kopgarumā. Ielikos kā multeņu varonis resnlācis, kuru nes cauri mazais/veiklais surikāts.

Morāle: vajag brilles meža skriešanai, nesākt septiņos vakarā un atcerēties/apgūt kompasa lasīšanas mākslu.Kā arī, mazliet teoriju. Un tik skriet.

Bet vispār- tiešām, lieliska nodarbe, mieru nesoša. Atliek vien iemācīties.