Bērnībā ticēju, ka zem spilvena paliekot algebras grāmatu, formulas labāk aizķersies galvā. Pašas.
Drusku vēlāk, kad jau dzīvoju viena pati, teju gadu gulēju pie ieslēgtas gaismas un zem spilvena liku nazi. Drošībai.

Tagadiņ zem spilvena mēdz pakļūt modinoši zvanošais mobtālrunis- pa laikam cenšos to nosmacēt. Varbūt, rīta stundai ir zelta zobi, taču ne vienmēr tos alkstu ieraudzīt.