Tā.
Gribētu izpētīt, kas notiek pilsoņu prātos, kuri jem nekaitīgus pārtikas produktus- rooozā vistas fileju, latgolas karpelīšus, ķīniešu bērneļu slīpētos rīsus, burkānus un daudz ko citu, un ar Vegetas feju, glutaminātu kā arī, majonēžu burvju palīdzību, spēj un vēlas pārvērst to visu derdzīgā, neēdamā sabdžektā.

Ne norīt, ne izspļaut.

Turklāt, mēģinot to ietirgot pa trīsdivdesntpieci, uz svara ziniet, ar pārliecību, ka esmu vareni ietaupījusi, pieliekot atsildītus atsaldētus brokoļus, apkaisītus ar optimistiski sarkandzelteniem paprikas imitācijas Vegetas graudiņiem?

Iztērēti resursi: produkti, darbaspēks, enerģija (VAS LEnergo varētu iepost Saprāta un Kontroles Depārtmentu,
piemērojot dubultu tarifu tiem sabiedriskās barošanas punktiem, kas izšķērž strāvu, darinot īpaši glumās fraņķu karbanādes)
un par šito var būt pateicīgs vienīgi gastroentrologs kopā ar citiem sačakarēto māgu specalistiem.


Un es neesmu snobiska ņerga, kam tikai čarlstonus, sušībārus un/vai mārtiņrītiņus katru dienu padot.
Nē.
Es tikai nesaprotu, kāpēc publiskais ēdiens nevarētu būt vienkāršs, bet garšīgs. Nu, vismaz, nesačakarēts.

Radīt, ne postīt, ziniet. :)

Korporatīvā Gastronomiskā Atbildība, sasodīcs.