Dienas rituālos ir ienācies autobrauciens, ij tamās 10 minūtēs mani paspēja izķert reklāmas pauze, lai. Par seno, labo gudrību, kura zināma katram kreatīffam no reklāmas, mēdiju un pīāraģentūrām: sex sells.
Tā, par rokturu skrūvēšanu un sarkano veļu, kā stūrakmeni iekš Mājas Motivācijas Plāna (MMP).

Atmetot faktu, ka apšaubu tik vienkārša& primitīva algoritma precīzu darbību, iedomājos, kādas Diskriminētas un Apvainotas šūmes mērķauditorijā un Cilvēktiesību Tiesā panestos par ziņu, ka "mīļā, es atnesu avīzi, nu tad, nekavējoši, pieci mineti" vai cita stereotipiski-konvertējamā valūta, kuru šie Vīrieši-Dzīvnieki Grib Vienmēr un Tūliņ. Un kaut kas no "gūt var dodot" vs "dari otram, ko pats/i gribi:", kā arī, "nice shoes. wanna fuck?" (c)

Proti, mani nebeidz pārsteigt preiskuranta esamība mājsaimniecībās un/vai zemapziņā.

Tirgus virtuvē, izpārdošana vannas istabā un speciālais piedāvājums pie buduāra.
Piecas skrūves sienā pret pēdmasāžu.
Izgludinātas zeķes pret ieritināšanos un nekā, nekā nesacīšanu.

Tad kāpēc gan to godīgi nenosaukt par Ērtākas un Lētākas Sadzīves Organdizēšanu, SIA Divpersonu Saimniecība, bet tomēr mēģina pievilkt kaut ko iz emociju un jūtu apcirkņiem?
Kālab klapēt taureņus karbonādēs un spoži izberztā Tefal kastrolī vai poļu podā noraut Ķīmiju un to visu- patiesi skaisto- kam nav nekāda sakara ar tūlīt pieliktiem rokturiem?