Šodiena ir sanākusi blīva.
Vēlīnā dienas iesākumā, ļoti ielīksmota, traucos uz lidostu sagaidīt dažu labu atbraucēju: tobrīd ielas bija patukšas un ērti slalomējamas, tālab mans ceļš bija raits. Tā nu ir sagadījies, ka visai konstanti kāds no tuvļaudīm ir prom, vai arī es pati aizplēšu neparedzamā virzienā, tālab visa tā koferu, pakošanās, atvadu skrējiena lieta ir labi zināma. Un pazīstama no visām pusēm- palicēju, aizbraucēju, gaidītāju un sagaitītāju maņas allažiņ ir visai svaigas, personīgais Solveigas indekss noteikti pārsniedz attieksmes/reakcijas modeli "Kristīne" vai 'Baiba'.

Ceļš uz RIX International uzjundīja prieku, dungoja vecais Dilans dziesmu par to, cik reizes pār jūru doties un ar to arī uzkavējos sagaidītāju pūlī, vērojot atbraucēju un sagaidītāju atkalsatikšanos, kur neviltotu līksmi un mešanos kvēlā skūpstā, nomainīja lietišķs "ā, iedo' to som."   Ar bezemociju skatienu, velkot cabin size somas un ievērojamu lidojumu nogurumu tie, kurus neviens lidostā nesagaida dodas uz takšiem vai divdesmit otro, lai neuzkrītoši integrētos paši savā ikdienā.  Brīdi, kurā caur pasu kontroli ir izgājis Briseles reiss, var atpazīt uzreiz- " tautas kalpi" un institūciju mudīgās skudras,  A6-8 kategorijas ierēbņi, pārstāvju un asistentu palāta,  tērpušies labos, pelēkos ancukiņos, aiz sevis velkot patukšas somiņas vai caurspīdīgo viskija maisu ierodas Ziemassvētku brīvdienās.  Briselē mītot,  kā rādās, tomēr nezaudēt latvisko aizdomīgumu (sauktu par piesardzību) un to sejas izteiksmi, kuru var ievērot it bieži- ar nolaistiem lūpu kaktiņiem un nespodrām acīm. Viņi rūpīgi saglabā zināmas  vēsturiskas ciešanas un neuzticamību savos skatienos, vai- varbūt, tas no beļģu specifiskās virtuves, vai no asajiem valoņu vējiem.  Ik pa brīžam pelēcīšu kārtīgās rindas izjauca kāds starpkontinentu pārlidotājs ar milzu koferu krāvumu- drīz vien, aiz šāda krāvuma parādījās arī  gaidītie ļaudis. 
Un jā.
Sagaidīti tika.  Prieks gan.
Lai nu gludi pārslēdzas savā nodabā arī.



Dienas otra pārslēgšanās: saņēmu savu Apple MacBook. Baltā krāsā.
Iekšējais panks gavilē un līksmojas  un pieradinos pie drusku citas loģikas, tādas maķenīt maigākas: šī instumenta iegāde savā ziņā, ir vēl viens solis personīgās humanizēšanās virzienā, tajā, kurā savus plintnieces šaujamieročus gribas iemest vistālākajā kaktā, grantātas neitralizēt un piekopt saprātu un mieru, aklas agresijas un straigtforwardimmediatelly vietā.  
Ir labi. Ir tiešām labi.
Paldies par iedvesmu, nu laistos pozitīvismā arī es.