Uzmini nu, kur skrien cilvēks, knapi uzmetis mētelīti plecos, plkst. 21.53 pār Marijas/Čaka/Avotu/Blaumaņa ielu kantaino stūri?

Pareizi!
Uz netālo vīnu veikalīnu, Lion vārdā, kur ienesas, priecīgi nosvilpjot "jūuu! paspēju!!!"

Rau, tautas dzejn. Ārijai E. bija vārsma par "reiz atnāca burve pie manis/un vaicāja/vai skaista vai gudra/ vai laimīga vēlētos būt."
Dzejoļa varone izvēlējās laimi, dzejniece- izlekšanu pa logu, kā ceļu pie laimes, bet es, reizumis, kādās zeltzobainākās rīta stundās, šo mēdzu atcerēties, kad aiz kaut kā aizķeras lēmumu pieņemšanas modulis.


Piemēram, ir salicies, ka vajag jaunu mobilo tālruni.

Pavisam nejauši acīs iekrita Samsungs D830- viegls, plāns, smuks&dumjš un bez ambīcijām uz videomontāžas studiju manā kabatā, rokassmiņā vai citās grūti aizsniedzamās vietās. Pieņemu dažādas nievas, smīnus un šņācienus- droši. Pati arī esmu gana izņirgājusies par Samsungiem, tā ka ir okej.

Bet.
Pret vakaru manī pamodās smārtfonu izpētnieces gars un tā nu devos dabā raudzīt, ko Qtek, Platās Nokijas, SonyE un citi dižgari ir salodējuši. Tak jau, 21.gs, vispārēja digitalizācija, hronisks online, WiFi&windows mobile&skype trio, varētu būt laba atbilde, lai padziļinātu rūpju rievu dažu mobilo operatoru domātāju pierēs. Pati tomēr viegli advacnēta (piemēram, ieslēdzu/izslēdzu gludekli patstāvīgi) un kaut kādā mērā, man tie nieki reizēm patīk. Lūk. Iepazinos ar piedāvājumu: nopakoti dažāda smaguma klucīši līdz ausīm ar dažām vajadzīgām un dažādām nevajadzīgām fīčām un teju jau šķita, ka nolikt ls 500, piemēram, ir ikurāt kā daktera rīkojums un nēsāt ierīci, izmērā pa visu rokassomiņu, būtu tīrā izprieca.

Vienīgi.
Man ir visai laba, kaut selektīva atmiņa.

Atcerējos, ka sensenos laikos, man bija kāds Compaq PDA. Arī kāds Siemens. Ka 6XXX sērijas nokijas, kad tās launčoja 3x gadā, steidzu uz karstām pēdām mainīt uz "jaunāko", lai tikai/lai tikai.
Un ka iesālu vismaz 2 analogos kalendārus gada laikā.
Ka outlook plānotājkalendārs un mobilā pīkstēšana nav mainījusi ieradumu- to, kas tiešām svarīgs izpildīt, kaut asinis pa degunu un outlooks tumši zils, bet kam sīkumu statuss- var pīkstēt kaut galds- nedarīšu, iekams nepaliks svarīgi.

Proti, nestrādāju es par Krīzes Vadības Centra Stratēģijas un Analīzes ViceAdmirāli, lai jelkurā tīruma/jūras malā, cīruļus/mežacūkas klausoties, PDF dokumentus gatavotu vai SpēkaGleznas (powerpeintingus :D) pagleznotu un iespējams, savu laiku spēju notriekt patīkamākās lietās, kā menedžējot informācijas sadali un plūsmu starp mobilo un laptopu. Ka pie zināma fīču līmeņa, šamie (laptips un tel) tik dikti dublējas, līdz man nepaliek skaidrs, kāpēc viss būtu jāatkārto divreiz. Koncepta "easy living" ietvaros, pārliek nodaroboties savas ikdienas vēl vairāk sarežģīšanu, kā atsevišķu aktivitāti- laikam tam neredzu motivāciju.

Jo, galu galā- tas devaiss tomēr domāts, lai atvieglotu manas gaitas, nevis kalpotu par vēl vienu svina kluci, kuru nest ar lepnumu, kā piederības zīmi laikmetam.

Iespējams, ka Samsung, tātad.