6 mēneši,
21 200 km,
apmēram 3000 L dīzeļdegvielas,
pāris bākas logu šķidruma, pāris supersinētiskās motoreļļas burciņas.
3 automazgāšanas reizes (pareizā krāsā automašīna un advancēts šmulisms),
nez cik litri dzeramā ūdens, štatoil kafijas, kokakolas, banānu, ducis spiedmaizīšu,
pārdesmit lupatās sadrillētas muzikālas blīvripas,
atstrādāts maršruts.
Četras iepazīšanās reizes ar vienu un to pašu ceļu policistu brigādi.
Godprātīgi izdevumi viņu mazajiem tēriņiem- ap Ls 40.00.
(Norēķini veikti litos, latos un reiz arī britu paundos- s*kas nakts mellumā pēdējo skaidro nauduatņēma!!!).

Dažas stirnas, dažas lapsas/pūces/jēri- visiem griezts ceļš.


Braukšana smejoties, klusējot, raudot un runājot. Saulē, miglās vētrās, neticamā negaisā un brīnišķā, taču pavisam pēkšņā ziemā.
Ar cerību, ar prieku, ar ilgām, ar vilšanos.
Ar apņēmību, iedvesmu un riebumu.
Ar trīcošām rokām un grozošos galvu.
Ar nespēku un pārspēku, tādu, ka četras Ignalinas nonest.
Agrīns pilnzieds un pēdējās lapas un mūžam zaļās skujas.
Atgriezties vienmēr ir bijis patīkamāk, nekā aizbraukt turp.


Viens posms ir beidzies.

'We hope you enjoyed your stay
Outside the sun is shining, seems like heaven ain’t far away
It’s good to have you with us
Even if it’s just for the day'

Allaž liekas svarīgi nepazaudēt to momentu, kurā vēl var uz atvadām stoiciski paspiest roku, ar cieņu vienoties par turpmāku ceļu šķiršanu un neaizčakarēt personīgās smadzenes tiktlāl, kad balts liekas melns, miers par karu pārtaisījies un zāle noteikti ir orandža. Laicīgi, kamēr vēl ir laiks.



Cheerz.