Lūdzu nolasiet man lekciju vai kādu workšopu, meistarklasi noturiet, par to, kā Pareizi Jāuzvedās sapulcēs.
Man pietrūkst uzvedības moduļa (vai arī, esošais ir klaji arogants un mazliet ironisks)
"pilnīgi idiotisku ideju diskrētā, bet nepārprootamā norakšanā."

Klibo arī mutes turēšana.

Nereti iegadās klātesošajiem norādīt uz uzpūstās problēmas milzonīgumu mūžības kontekstā. Vai sabiedriskās /pilsoniskās/patērētāju ikdienības kontekstā.
Citēt kaut ko iz Dilberta vai Rīderštrāla.
Šodien, piemēram, pavisam nejauši tika skarta un attīstīta tēma "latviešu sievietes spēks un daile", jo kādai no klātesošajām damām sāpēja galva un viņa teica, ka lēkšot pa logu. Tā kā sapulce notika otrajā stāvā, ieteicu to darīt vienīgi līdaciņā, ar Ārijas Elksnes dzeju grāmatu rokās.
Kaut mītiņš tak tomēr, bija par pavisam ko citu.
Pēc sapulces atvadoties divi pilsoņi teica, ka viņiem patīkot mans humors.
Izklausījās, ka viņi speciāli izlaida vārdu "brutālais".
Bet es jūtos nelāgi. Nu tā kā kaut kāds āksts, ja. Varēju tak neteikt neko.
Klusēt, kā to daru, kad kas labs jāpasaka.


Vai vienkārši, iemācīties skaitīt līdz piecpadsmit.