ja cilvēkam uz galda stāv posteris "chaos, panic and disorder: my work here is done"- un tobrīd to ievērtē kā šarmantu joku vai vienkāršu dekorāciju, tad tomēr nevajag novērtēt par zemu patiesības tuvumu. tieši tā.

Pār mazapdzīvoto galvaspilsētu klājas oktobra tumsa, kuru lauž vien ātrbaucošās transporta vienības, nevis pilsētas apgaismes iecirkņa sastellētās lampas, pastā stāv 23 iesākti un šodien nosūtāmi emaili, bet kuņģī ieperinājies ezis, manīgs rīkļurāvējs. Un austiņās dzīvo "Thats when I reach for my revolver", mijoties ar "Trīs lietas" un "Slave to the wadge"- kā reizi, iedomājos, ka labāks fons iespējamās tiesvedības dokumentu gatavošanai nevaid iespējams.

Teju kā zibeņu izgaismoti, acu priekšā rādās plakāti ar īsiem saukļiem un summējas visas iekšējās nojautas, nepateiktās aizdomas, atkal noklakšķ tie vārti, ka sevi no šitā nodalīt vajag. Neuzdurt uz žerbēkļa. Klaudzēs zobs pret zobu un gaisā šalks mačetes, lidos kristāla zosis, jo tagadiņ vajag drāmu.
Kaut gan, līdzekļu taupīšanas labadi, mačetes būtu par lepnu, tālab atbilde būtu nemizota kārklu stiba- galvenais, ir nenokavēt brīdi, kurā sākt skandalēt. Vislielākajam efektam, skandālu vajag sākt pēc vakariņām pagasta glaunākajā risotrānā, kurā pirkstus atvēzējies, esi vēlējies uzšikot, pasūtot ko tik precīzu, kā "salātus", "garšīgu steiku" un "vīnu ar labu buķeti", bet tikai saņemot rēķinu, saproti, ka liellops nebija dzīves laikā klasiku klausījies, vīns- nemaz neatgādināja iecerēto kagoru, nu tas rosols, kas aug dobē ir DAUDZ garšīgāks. Jāpiezīmē, ka ēšanas laikā nebeidzi vien, vaigiem kustot, slavēt sulīgo gaļas gabalu, sakot, ka viss līdzšinējais ir bijis vien sojas kotlete, salīdzinot ar ŠO, kraukšķīgos ledus salātus ar mango un zemenēm, ij izsmalcināto, 'neuzminamās garšas' mērcīti, kā arī vīnam atradis piecpadsmito oktāvu ar izturēto dūmu smaržu, pamodinot sevī Pārliecinātu Vīnzini un Gardēdi. Bet lūk.
Rēķinā ir "kaut kā zudis mīļums." Klientu vajadzību izpratne.
Mēs taču esam brāļi.
Mēs taču neko TĀDU nemaz nepasūtījām, ja. Un, jums, starp citu, ir slikta attieksme pret Klientu- tas sūdīgais ieradums ar rēķiniem atvilkties un vakaru sabojāt, ja. Ņiždaļi, vot.


Kā sacīja kolēga, "galvenais ir provokācija. Mēs to varam atļauties. "


Tikām varu personīgo "lessons learned" stenderē iegrebt pāris svītriņas.
Nesūdzos un nezūdos, vien turos pie laternas, ieslēdzot gaismu, kļūst gaišāk.