Teju kā iz bērnības apcirkņiem.
Nopērc jaunu, smuku Piezīmju Kladi un nedēļu ap to luncinies, ko gan lai pirmo ieraksta.
Itinkā ģeldētu kas dikti vieds vai vismaz, nokājāmgāzoši ironisks vai smieklīgs.
A nekā.
Sāks kaut kā. Vienkārši sāks.

Piemēram, vakar esot citzemē, esot pa gabalu, likās, ka dzimtenes publiskā, Vienotā Svētku Sajūta Katram&Vienam mani sagaidīs uzstādītā veidā pie Rīgas burtiem, līksmi salutējot un TDA "Smilšu taka" Nīcas vainagos (joprojām) tērptajām tautmeitām uzspēlēti jestri lecot kādu nebūt Dvieļu Deju, kamēr kungi dej aplī apkārt, cienīgi noskatās. Un

Bet nekā, par laimi.
Dzimtenē viss mierīgi.
Laikam iz tāluma, vienādojumā "ātrums/laiks=attālums" rodas lieki pārspīlējumi.
Kad piepeld klāt, nogludinās un saliekas puzlīts atkal gauži daiļš.

Ir kautkādas sīkas, tīkamas detaļas. Atslēgas uz jaukbrīvdienām.

Piemēram, uzcept to īpašo cepumu, to, no vecās, orandžās pavārgrāmatas ar nobružātajām malām un nosmērētajām recepšu vietām,
kurš smaržo dulli gardi, īpaši, kopā ar svaigi pļautās pļavas tvanu, netālās jūras un odu sitamajām skaņām.

Piemēram, paņemt trīs pārus baltu zeķu- trīs- jo samirks, baltas- lai var tumsā labāk savas kājas redzēt,
bet ne-iešļūcenes atstāt koridorā un tālab uz bargo piejūras līdzenumu aizdoties iešļūcenēs. (Māmle šādas čības sauca par iemaucenēm vai arī, jēzenēm. Diez, šiten ir Nepieļaujamo Rupjību Filtrs?)

Piemēram, paņemt analogo fotoaparātu ar trim objektīviem (vienu: bērnu un skudru portrejām, vienu ainavām, vienu plašskatam), bet nevienu filmiņu.
Un par filmiņu aizmirst arī Kuldīgas Rimi.
Jūrkalnes pārtikas, alkokola un govjuķēžu veikaliņā šitie caurbraucošie banālisti, augstās kāpas drupinātāji, visas protams, ir izpirkuši. Jau kādus gadus trīs, vismaz.

Un neies jau te zin, zemoties un Filmas pārdot, ja daudz labāk aiziet šņabis un alus!
Pieprasījums tak! Tirgus ekonomika! Ādams Smits, ķitvainazīt?!
A jūs filmas, jaunkundz, sagribējāt?
Kas mēs te kautkāds Fotošops?
Kuršu spīvā lepnuma zini? Vot!




Tomēr.
Par spīti visai rosībai un rausībai.
Saule spītīgi pagriezās.
Par spīti tam, provēs, samarinēs un iezaptēs vasaru burciņās, pasirds amkambaros, ņems līdzi un neļausies bēdīgai un venozai ziņģei par To, kā Viss jau Tūliņ Beidzas, opsirallalā.

Spītēsies un neredzēs dienas/nakts proporciju maiņu.
Tam tač to elektrību Daugava griež, jādomā.