Mans pleijeris ir dīvains... Viņš pārāk bieži atkārto to dziesmu. Nu to, kur dzied: "The greatest thing you'll ever learn is just to love and be loved in return". Var jau būt, ka tam ir kāda nozīme. Varbūt arī nē...

Man vajadzētu gulēt. Pēdējā laikā īsti labi nejūtos, bet nesaprotu - kāpēc! Guļu daudz normālāk kā decembrī vai janvārī. Arī ēdu. Nav nekādu lielo stresu un pārbaudījumu nervu sistēmai... Šodien jau bija pavisam savādi. Riebīga, peldoša sajūta. Uz mirkli pazuda saikne ar gravitāti. Labi, ka sēdēju. Pretējā gadījumā varēju atkal ieskriet stenderē vai uzskiet kādam virsū. Jā, arī tā ir gadījies.

Šodien biju nedaudz nejauka. Es gan tagad neko nenožēloju. Gribējās vienu vakaru paņemt brīvu. Bez visiem "tikos un tikos jābūt tur un tur". Vienkārši darīt visu, ko vēlos kad un kādā tempā to vēlos. Jā, pat atļāvos vairākas stundas pagulēt diendusu. Tā nu teicu "nē". Izdomāju smieklīgas atrunas, kaut gan vēlāk nodomāju, ka vajadzēja teikt visu kā ir. Mani saprastu. Es zinu.

So I raise my head
And put on a smile
Just pretending, everything is fine,
Just pretending, that is all right.
But this smile -
It’s not mine.

Esmu nogurusi. Pārāk daudz emociju nāk pār manu galvu, lai es spētu tikt ar tām galā. Vismaz pagaidām netieku. Bet būs jau labāk. Kaut kad jau būs.

Vēl kas, ko man kādam vajadzētu pateikt...

I don't want to fall for you!!!

Uzskatīsim, ka esmu to izdarījusi :)! Nu ko... Iešu gulēt. Peldēšana ir atpakaļ. Vismaz guļot tas mani netraucē...