Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte! Zvaigznīte!

Dabūju viņu! Tas bija pārsteidzoši...

Man nebija taisnība. Pilnīgi nemaz. Domāju, ka esmu aizbaidījusi viņu ar paziņojumu par manu šībrīža top mākslinieku... Ja viņam nepatīk, domāju?

Tad es jau paspēju izdomāt, ka nav vērts. Ja nepatīk, neiešu viņa dēļ mainīties. Tas nav tā vērts. Ja jau nav, tad nav...

Bet viņam patīk! "Visu cieņu Tavai izvēlei," viņš raksta. Gandrīz apraudājos. Jau nez kuro reizi šodien. (Man vēl joprojām ir piecpadsmitais...)