Viņš uz mani skatās... Reizēm caur mākoņiem, reizēm nomaskējas pavisam, bet es zinu, ka viņš mani vēro. Man jau nav nekas pretī, jo es arī viņu vēroju. Dots pret dotu.

Esmu slinka, vai ne? Aptuveni viens ieraksts mēnesī... Tā nebija plānots... Biju diezgan cītīga rakstītāja līdz Kolkas praksei... Tagad vienmēr ir kas svarīgāks darāms...

Es labošos. To nedarīt ir bīstami. Pārāk daudz apspiestu emociju var izraisīt neparedzamas sekas...