Sen neesmu neko rakstījusi. Arī tagad nevajadzētu (referāts), bet gribas... Pat nezinu, vai gribas... Ak, nu ko nu tur vairs... Zināju, ka tam jābeidzas. Taču nevar viss būt tik pozitīvi un ideāli... Pietika ar iepriekšējām trim dienām.

Punktu pielika viens vienīgs teikums. Kāpēc Tev tik skarbs ieraksts draugiem.lv dienasgrāmatā? Nu ierakstīju... Atcerējos... Vēl tāda skumjāka dziesma fonā un viss... Optimisms un dzīvesprieks pazudis kā nebijis... Gaidīšu atpakaļ, bet pagaidām... Ceru uz kādu asariņu, lai zinātu, ka mana sirds vēl nav pārvērtusies ledus gabalā...