Sveiciens Jaunajā gadā!
To sagaidīju gultā, ar visiem spēkiem cenšoties aizmigt. Kāpēc? Tāpēc, ka neuzskatīju par vajadzīgu celties un iet laukā skatīties salūtu. Nelikās būtiska tā glāze šampanieša un tortes gabals. Nelikās vajadzīga tā Jaunā gada sagaidīšana. Nu, un kas ir mainījies? Jāraksta 2011 2010 vietā. Un viss!
Līdzīgi ar Ziemassvētkiem. Mums šogad pat eglītes nebija. Es biju laimīga, ka vispār tiku mājās - laikapstākļi vairs nepakļaujas nekādām mērenības vadlīnijām. Tomēr kaut kā šie Ziemassvēki tādi nomācoši padevās. Un ne man vienīgajai.

Īsa 2010. gada bilance - esmu zaudējusi ticību brīnumiem. Toties ieguvusi to mierinošo sajūtu - vienaldzību.