Es slaktēju to zaķpastalu, kas manī mostas. Vismaz cenšos. Cenšos to vismaz apdullināt skrienot, ķerot un grābjot, līdz apmaldos savās četrās sienās. Kas man bija jāpaņem? Kas man bija jādara? Kur bija jāiet?

Šodien ienesu savā istabā rozes. Un madaras, un zirnājus. Rozēm jau tādas sētmalas puķītes vis nepatīkot. Lai paciešas - tāpat drīz atdos galus!

Un pamazām jāsāk pakot mantiņas ceļam. Scotland, here I come! Izpriecas nesolās būt no vieglajām, bet gan tikšu galā. Kad ir bijis citādāk?