Šodien redzēju pirmo pieneni. Bet ārā ir auksts, un labi vien, ka tā...

Vēl šodien gandrīz nenovaldīju asaras. Es vairs nespēju visu saplānot, un groži kā dzeloņstieples pirkstos griežas. Diez, cik ilgi vēl izturēšu...

Un vēl joprojām māc sajūta, ka man kaut kur ir jābūt, bet visi aizmirsuši par to paziņot.