Pazuda mana apņēmība. Pazuda apziņa, ka viss ir izdarāms. Un es cenšos. Patiesi cenšos, bet, jo vairāk cenšos, jo sliktāka dūša paliek. Burtiski. Un man jau vairs negribas.
Mana galva grib ņemt atvaļinājumu un visus MTT, MTX, LPS, PBS un CCK met atpakaļ. Man vajag kaut ko koncentrēšanās spējām. Kaut ko mobilizācijai, citādāk būs pavisam slikti.
Varbūt vainīgs ir svaigā gaisa trūkums, jo sen neesmu devusies laukā no dzīvokļa. Varbūt vakardienas vājums.

Varbūt tas, ka man nav vairs, kam censties, jo kaut ko darīt sevis dēļ vēl neesmu iemācījusies.