Brīvdienās līdz spēku izsīkumam. Bet tāds gandarījums par padarīto.

Bet atgriežoties realitātē... Viņa ir izvākusies. Tā vienkārši - bez brīdinājuma, mājieniem vai paskaidrojumem savākusi mantiņas un nu ir prom. Nevaru novaldīt asaras un par kaut kādu mācīšanos grūti pat domāt. Ar ko kopā tagad cepšu biezpiena plācenīšus? Ar ko sēdēšu pie virtuves galda līdz pusnaktij un runāšu par visu, kas vien ienāk prātā? Ar ko kopā skatīšos filmas? Ar ko iešu uz Mežaparku pastaigāties?

Es laikam pārāk pieķeros cilvēkiem. Un visam citam arī. Būs man mācība. Kārtējā...

Vajadzētu piezvanīt un parunāt, bet es laikam parunāt vēl nevarēšu.

And the tears come streaming down your face
When you lose something you can't replace

Bet būs jau labi...