Kliedz sāpēs sniegs: “Ir pavasaris!”
Un klusi tērcēs aizmirdz prom
Kā straume sniegpārsliņu asins.

Ir, ir pavasaris. Šodien, t.i., vakar pat es par to priecājos.

Mani jau atkal centās izvest no pacietības. Man jau atkal mēģināja sist ar bomīti pa galvu, lai tik ļoti nepriecājos, bet es vairs tik viegli neļaušos. Un kas tad tik slikts tajā, ka gribu būt mazdrusciņ laimīga?