27 Janvāris 2010 @ 15:51
 
Nepamet sajūta, ka visi par mani aizmirsuši. Nu, tā kā mēdz notikt ar novecojušām un apnikušām rotaļlietām. Esmu nomesta kaut kur aiz skapja vai pagultē un pacietīgi gaidu, kad nāks kāds un atkal gribēs rotaļāties.
Bet neviens jau nenāk. Pat kaķis ne.