Beidzot mantas daudz maz sakārtotas un varu pievērsties ikdienišķākām lietām...

Te ir kluss. Ar roku sataustāms klusums. Tas nekas, ka tepat vilciens. Tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas bija iepriekš... Un neviens neslēgs gaismu agri no rīta tieši tad, kad vēlējos ilgāk pagulēt.

Kice vairākas reizes centās man iekost un reiz pat krāšņi uzšņāca, bet visu nakti pavadīja manā istabā un rītu - manā gultā. Gan jau sadraudzēsimies.

Tomēr nepamet sajūta, ka jāmācās dzīvot no jauna. Brokastis virtuvē man vēl kādu laiku būs kaut kas eksotisks. Tramvaji man uzdzen depresiju, bet arī braukt ar tiem būs jāpierod.

Nu, viss. Esmu sasodīti nogurusi un došos gulēt. Jā, gulta gan man milzīga - četri cilvēki ietilptu bez saspiešanās.