Pazuda mana apņēmība. Pazuda apziņa, ka viss ir izdarāms. Un es cenšos. Patiesi cenšos, bet, jo vairāk cenšos, jo sliktāka dūša paliek. Burtiski. Un man jau vairs negribas.
Mana galva grib ņemt atvaļinājumu un visus MTT, MTX, LPS, PBS un CCK met atpakaļ. Man vajag kaut ko koncentrēšanās spējām. Kaut ko mobilizācijai, citādāk būs pavisam slikti.
Varbūt vainīgs ir svaigā gaisa trūkums, jo sen neesmu devusies laukā no dzīvokļa. Varbūt vakardienas vājums.

Varbūt tas, ka man nav vairs, kam censties, jo kaut ko darīt sevis dēļ vēl neesmu iemācījusies.

... un tad, kad es beidzot esmu ķērusies pie tā sasodītā darba rakstīšanas, augšējie kaimiņi izdomājuši kaut ko kalt, urbt un slīpēt. Man gribas raudāt... ;( Kur cilvēkiem prāts tā vandīties sestdienas dienā, kad citi grib atpūsties vai mācīties??? Nejēgas!!!
Iešu tad labāk uz veikalu un nopirkšu burkānus - tie uzlabojot atmiņu. Un varbūt pat ananāsus - tie esot koncentrēšanās spējām. Un labi daudz ūdens, lai asinis ātrāk riņķotu un vairāk skābekļa nonāktu līdz smadzenēm. Un riekstus galvas smadzeņu stimulēšanai.