Diēziņš
12 Aprīlis 2010 @ 00:55
heart full of wine  
You win, I'm sadder than you

Un es nezinu, vai gribu dzirdēt to, ka labi izskatos, ka sasodīti gardus biezpiena keksus cepu, ka dejoju tā... nu, tā kā dejoju. Nez kāpēc no tā visa metas slikta dūša.

Un es pat nezinu, kā labāk - bēgt vai stāties pretī. Diez cik labs iznākums negaida nevienā no gadījumiem.
 
 
Mūzika: Angus & Julia Stone
 
 
Diēziņš
12 Aprīlis 2010 @ 18:18
Un. Un un.  
Šodien es iededzu dzirkstelītes acīs. Un matus sapinu pavisam greizi. Un Ģenētiskās analīzes lekcijas laikā zīmēju Alisi. Nu, to - no Brīnumzemes.
Ā, un trusīti es arī zīmēju. Uz rokas. Turpat, kur citas reizes puķes. Šoreiz bija trusītis. Šķidrās ziepes gan no viņa atstājušas tikai ēnu. Tādu kā zemādas asinsizplūdumu zaķa paskatā.
Un vēl man sakārojās bērzu sulas. Tā labi kārtīgi daudz. Lai var veco mani izskalot laukā pa visām šķirbām un pavisam. Tā gribas kārtīgu pavasara ģenerāltīrīšanu uztaisīt un sākt visu no sākuma.

Un es braukšu uz Skotiju! Es nezinu, kur dabūšu naudu un kā tas viss izvērtīsies, bet es braukšu! Es GRIBU, GRIBU, GRIBU!!!

Un saderināšanās gredzens vairs nestāv viņas naktsskapītī, bet gan rotā viņas zeltnesi. Man prieciņš par viņu :)

Pēkšņi vārds "un" sāka likties kā pilnīgi sveša un neko neapzīmējoša divu burtu kombinācija. Laikam tā notiek ar jebkuru vārdu, ja to pietiekami beiži atkarto.