Šorīt mani un manu telefonu terorizēja nepazīstams numurs, zvanot ik pēc piecām minūtēm. Laikam jau kādam kaut ko trakoti vajadzēja. Turklāt pēc visa spriežot, tas bija Norvēģijas numurs. Tante Google atklāja, ka tam ir saistība ar kuģiem un apdrošināšanu.

Vienīgais, kas nāk prātā, ir - WTF??? Droši vien kāds numurus sajaucis, bet tā dēļ tā arī nespēju "iebraukt" vīrusu ģenētikā. Damn... Būs jāmācās patstāvīgi.

Besīgi... Tik besīgi... Tā riebekle atkal manas drebes sabojāja. Un iepriekšējo reizi viss bija kārtībā. Arī citiem, kas mazgāja pirms manis, viss kārtībā... Tad kāpēc man??? KĀPĒC???
Eu, bet man nopietni sāk pietrūkt mugurā velkamā...

Kas man vainas? Es vairs nesaprotu... Gribu priecāties, gribu līksmot, bet neviens un nekas neļauj... Draņķība....

jā, man atsūtīja... bet esmu parāk nogurusi, lai ieliktu telefonā, kur nu vēl, lai izpildītu...

Dodos gulēt ar cerību, ka izgulēšu savu vēlmi piedzerties un rīt es pasaulei patikšu kaut drusciņu labāk.