Tas ir noticis!
Ir datums. Ir vieta. Ir viss, kā vajag. 29. novembrī krāmēju mantiņas un pārceļos uz Čiekurkalnu. Viss pavisam jauns, nezināms un, jā, nedaudz biedējošs.
Bet istaba vienai, cepeškrāsns, zaļas sienas un JAUKI KAIMIŅI... Man vairāk arī neko nevajag. Un tagad varēšu aicināt ciemiņus, nebūs dzimšanas dienas jāpavada vientulībā (ne burtiski - šoreiz diemžēl)...
Nedaudz gan mana pasaulīte būs jāpārbūvē, jāsakārto un jāuzspodrina. Un labi, ka tā - jūtos jau nedaudz iesūnojusi. Viegli nebūs, to zinu, bet līdz Ziemassvētkiem visam vajadzētu būt kārtībā.
Un šoreiz asaru nebūs (solīt gan nesolu, pusotrs gads tomēr ir diezgan ilgs laiks...).

Tuvāk sirdij, tuvāk mājām...