Pēdējā laikā visus manus brīvos brīžus galva pilna ar plāniem, iespējām un izmaksu tāmēm.
Es plānoju, pārplānoju, domāju, štukoju, spriežu, runāju, skatos... Nodomi labi. Nedaudz aktīvas atpūtas nedēļas nogalē. Nedaudz diskomforta un mērena deva aukstuma. Kaut kas no kultūrvēstures un dabas. Labi cilvēki un labi pavadīts laiks.

Tikai kāpēc visi pa vienam vien atsaka? Vai tiešām atteikt ir vieglāk, nekā pieņemt izaicinājumu? Piedošanu, nepareizi sastādīts jautājums. Vai tiešām atteikt ir LABĀK, nekā pieņemt izaicinājumu?

Galu galā... Ko es darītu viņu vietā? Ko es darītu, ja pati nebūtu viena no plānotājiem? Ko es darītu, ja viss nebūtu tik ļoti saistīts ar mani?

Nokaunos, palienu pagaldē un nosolos vairs nesūkstīties par kārtējo "nē".