Apnikuši pussoļi un pusjūtas. Kaut kas veidots, bet nepabeigts. Kā saullēkta krāšņums melnbaltā fotogrāfijā. Kā ābolu pārsteidzīgs skābums. Kā galvas mājiens tiekai tāpēc, ka tam tā jābūt. Vajadzētu būt.
Gribas mīlēt tā, ka pazūd robeža starp debesīm un zemi, starp labo un ļauno. Tā, ka galva sagriežas un pamata zem kājām vairs nav. Gribas just ar visu sirdi un dvēseli. Bez prāta, kas saliek visu pa plauktiņiem un tur sirdi pavadā. Kam tās smadzeņu kartotēkas galu galā vajadzīgas.
Gribas mīlēt tā - pa īstam...
Un pat ja sāp, tad tā - pa īstam...




Un cik dīvaini Google Translate tulko...
Gribas mīlēt tā - pa īstam sanāk kā Will love it - really

Cerīgi...