Ak, puķu zirnīšus vistas apēda... Var jau būt, ka tā roze tomēr nenokaltīs. Var jau būt, ka visas tās puķītes, ko aizvakar sastādīju, augs, zaļos un ziedēs krāšniem baltiem un violetiem ziediem... Var jau būt...

Bet nez kāpēc man tas vairs nerūp. Nez kāpēc tam vairs nav tādas nozīmes kā pirms pāris nedēļām. Var jau būt, ka beidzot kļūstu pieaugusi. Var jau būt, ka mana nākotne ir atgriezusies. Var jau būt, ka pie "vainas" ir manas skaidrā un neskaidrā prātā piedzīvotās sarunas un diskusijas. Var jau būt, ka visas tās filmas, ko pēdējā laikā esmu skatījusies, ir iedvesušas manu zudušo pārliecību. Var jau būt, ka tā bija mana iedvesma, kas lika man sēdēt virtuvē pilnīgā klusumā līdz pat pusvieniem naktī un rakstīt un atdeva ticību tam, ka es kaut ko varu.

Var jau būt, ka es... Var jau būt, ka tie pārējie, kas man apkārt...

Var jau būt, ka tie mākoņi, kas lietu nes, aizslīdēs garām...