Pāris minūtes pirms gulētiešanas man radās lieliskākā doma ever... Reiz jau mēģināju padarīt savu dzīvi harmoniskāku. Sakārtoju istabu, sakārtoju pasauli ap sevi. Centos sakārtot sevi... Uz brīdi izdevās, bet nu jau pamazām viss aizmirsies...

Tātad, kāda ir mana dižā ideja. Es beidzot kļūšu pieaugusi! Katru dienu pārkāpšu sev pāri un izdarīšu kaut ko, ko patiesi vajag nevis tikai to, ko gribas darīt... Tāda mana mazā apņēmībiņa...

Nu, tā... Wish me luck un ar labunakti! Ar rītdienu sāku jaunu dzīvi!!!

Nu... Nekas īpašs nesanāk... Es sakārtoju istabu - tā ir daļa no solījuma. Es to negribēju, bet izdarīju. Bet... Jāatzīstas, neizdarīju visu, ko vēlējos. Ko vajadzēja... Bet man ir attaisnojoši iemesli... Vismaz es domāju, ka ir... Bija jāatzīmē viss, kas pēdējā laikā noticis. Erasmus dara brīnumus, bet... Not for me, teikšu... Esmu pārāk iesakņojusies Latvijas zemē, visi mani senči bijuši zemnieki, tas ir pārāk dziļi visās hromosomās ierakstīts...

Par būšanu un nebūšanu... Būs interesanti rīt no rīta lasīt, ko esmu sarakstījusi...