Mana diena... Mana divdesmit pirmā dzimšanas diena...

Diena pilna visdažādāko emociju... Prieks un laime no rīta mijās ar grūtsirdību vakarā. Kaut kāda nepiepildīta sajūta... Par īsu... Neiazsniedza...
Beidzot dabūju lācīti... Būs, ko samīļot, ja pati ar savām emocijām netikšu galā. Nosaucu par Rūdi, jo tas labi piestāvēja mazā kaķīša Trūdijas vārdam (arī viņu man šodien uzdāvināja).

Man uzdāvināja arī kāda latviešu mūziķa jauno albumu. Vienu no tiem, ko viņš bija ieteicis. Klausījos un man palika TIK skumji... Pēdējās četras dienas vilkušās kā mūžība, jo manas zvaigznītes vēl nav... Ak, muļķīt, tās taču tikai četras dienas!!! Bet esmu zaudējusi cerības... Nebūs manas zvaigznītes... Nožēlojami...

Toties šovakar mani gaidīja pārsteigums. Vilks, kurš pirms pāris mēnešiem izdzēsa savi no dr.lv, mani apsveica dzimšanas dienā...Viņš bija iegaumējis (pierakstījis?) manas dienas datumu!!! Apsveikums mani iepriecināja, neliegšu, bet... Tas mani arī samulsināja. Nu ko darīt... Dzīvosim redzēsim...

Nu ko... Atgriežos pie ģenētikas... Rīt eksāmens un pēc tam boulings... Tik sen neesmu to spēlējusi...

Ak, jā... Atcerējos vēl ko. Dace uzrakstīja man vēstuli. To no norunas... Un... Man tā gribas ar viņu parunāt!!! Viņa mani salīdzināja ar kādu aizvēsturisku princesi, kas sevī glabā daudzu gadsimtu harmoniju... Vai kaut kā tā... Esot tieši tāda, kādai mazas meitenītes grib līdzināties... Esot tieši tāda, kādai jābūt princesei senās bruņimnieku pasakās... Nudien! Palikšu vēl pārāk augstās domās par sevi. Katrā gadījumā - būs ko palasīt, ja būs slikti, un pasmaidīt.

Pasmaidu :)