Neliels ieskats tajā, kas top. Sen vārdi nav nākuši tik viegli un lapaspuses piepildījušās tik ātri... Ja tā turpināsies, oktobra beigās jau būs gala rezultāts ;)
- Visas pasakas ir no plastmasas.
- Mana omīte bija, atvainojos par izteicienu, aizvēsturiska un augstprātīga govs.
- Es nekad neesmu bijis kāzās, bet man šķiet, ka tur jābūt kūkām.
- ... man ienākot, [viņi] raudzījās ar tik pārmetošām sejas izteiksmēm, it kā es būtu iespļāvusi viņu tasītēs.
- Viņa uz visiem skatījās no augšas, un nekad neizrādīja, ka viņai tur, augšā, ir sasodīti garlaicīgi un vientuļi.
- Pirms mans dzīvesprieks bija izkūpējis gaisā kā balti trusīši burvju trikos.
- Vai jums ir gadījies, ka pēkšņi patiesība uzkrīt uz galvas kā brūkošas debesis un pamata zem kājām vairs nav? Vairs nav pat pie kā pieturēties. Bezgalīgs kritiens lejup, paraujot līdzi visu, kas bija šķitis īsts.
Rētaudi - Komentāri
jeb tas, kas paliek, kad viss jau ir pāri
Diēziņš (banzai) wrote 1. Oktobris 2009, 23:44
Mazi citātiņi...