29 Septembris 2009 @ 13:20
skumja prieka asara  
Tikai tagad sapratu, cik ļoti man pietrūka tās sarunas. Par pusdienām. Par laika apstākļiem. Par spēlēm. Par fotogrāfijām. Par neko nopietnu. Vienkārši tā - lai zinātu, ka tur, ārpusē, vēl kāds ir...