| |
[Jul. 20th, 2011|06:51 pm] |
es lasu vinja staastus...
tie liek man smieties un smaidiit..
tie liek man samulst un teelot sev- es neesmu paarsteigta..
tie mani nedaudz iedvesmo
tie atgaadina vecaas dziives patiesiibas..
cik maz tomeer jeegas it visaa..
un atgaadina tie man vinju.. bet shodien jau veel nevaru taa teikt.
shodien vinjsh buus sheit. un bija vakar. apkampis mani tik cieshi.
tie liek, man apjaust skaidraak, es neesmu ne pirmaa... ne...
un negribas teikt - ne peedejaa.. jo vienmeer jau liekas, kaa shajaa mirklii.. shajaa dziives mirklii
kad nav daudz eenas.. un laime.
bet tomeer
tie liek man saprast.... ka nekas nevelkas muuzjiigi..
kaut vai es to gribeetu.. ljoti...
bet es arii censhso dziivot mirklii
un zinu, ko es iesaakshu ar savu dziivi, kad vinjsh aizbrauks.
vai es vinju gaidishu?
tas jau buus cits mirklis.
iespeejams
vismaz man shodien taa liekas.
ka es gaidiishu.
bet es centiishos dziivot mirklii...
jo gaidiit... nav dziivot.
man ir prieks, ka to piedziivoju.
lai vai kaa buutu riit.
un es atkal tad teikshu paldies. kaadam kursh ir varbuut pat Dievs. |
|
|
