| . |
[Oct. 5th, 2009|04:22 pm] |
|
No vienas puses man patīk rudens ar saviem tumšajiem vakariem. Tad es sapērku sveces, tēju un kafiju neierobežotos daudzumos, ieritinos pie loga un parasti lasu grāmatas vai mācos savus medicīnas brīnumus. Šodien gandrīz apraudājos, kad ieraudzīju savos mīļākajos ziemas dūraiņos pamatīgu caurumu. Eh, bet nu neko darīt. Nesaprotu cilvēkus, kas satuntulējas kā kāposti smieklīgos kažokos tā, ka paši knapi var pakustēties, savelk milzīgas cepures un tik tikko var panest to visu smagumu. Vēl ir uzjautrinoši skatīties kā sabiedriskajā transportā daži indivīdi nobrauc 2, 3 pieturas tā vietā lai aizietu ar kājām un varbūt vienīgo reizi dienā paelpotu svaigumiņu, bet nē - viņi ir gatavi berzēties gar visādiem interesantiem urļikiem un uzsūkt viņu visu smaržīgo vakardienas alkohola gaisu. Ha! |
|
|
