baltā

dzīve ir sasodīta, vismaz manējā..vēl vienu dienu es varu rakstīt, ka viss ir ideāli un lidināties mākoņos un jau pēc brīža es varu būt zemē, dziļi zemē... Esmu vīlusies, sasodīti vīlusies, un man vairs nav spēka. Biju uzgājusi atkal uzpīpēt, vakar un šodien esmu nopīpējusi jau 3 cigaretes, un skatījos uz dārzu pagalmā. Tur pēc negaisa ābeļu ziedlapiņas izkaisītas pa visu zemi, vēl vakar es jutos kā viena no tām ziedlapiņām kokā, bet šodien..kā viena no tām, kuras zemē..
Vienīgais, kas man mazliet uz brīdi liek pasmaidīt ir mazais Tomiņš, jauki būt bērnam,žēl, ka es vairs tāda neesmu.