Šodien LPW tiks spēlēta Nirvana "In The Plain". Kā man patīk šādu mūziku spēlēt.
Šodien atsākās skola. Nu tad aiziet... reach out to touch faith
2010 gads Losā man iesācies ar darīšanām ar Policiju, bija jāuzrāda metro biļete, kontroles pārbaude. No problem, bet bija interesanti, vienu melno noķēra un, cik esmu dzirdējis, problēmas esot lielas.
Tikko atnācu atpakaļ no A Downtown, biju uz ķini, Avatar 3D. Esmu SAJŪSMĀ. Iesaku, tiešām. Sižets, protams, Hollywood, bet tas ir pofig, filma ir kaut kas TIK SKAISTS, visvairāk jau krāsas - neatkārtojamas krāsas. Fantāzijas kalngals. Kamerons un viss viņa tīms, kas ir veidojuši šo brīnumu ir pārspējuši paši sevi!
Es dzeru viskiju jau no plkst. 7-ņiem, esmu pieveicis apmēram pudeli litrīgā viskija, un es ļoti gribu izdarīt kaut ko ļoti muļķīgu, stulbu, ārprātīgu, lai pēc tam acīs nevarētu paskatīties, bet iekšā būtu tāds - yeeeeaaaahhh, I fucking did it:D:D:D:D . Bet es zinu, ka nevaru, jo man vēl ir pusglāze viskija un milzīgas bailes no skaitļa 2010. Te nu tas ir pienācis - būs vai nebūs, bes es atdošu kaut visus iekšējos orgānus, lai būtu, to es Jums garantēju. Priekā...
Sveiki. Esmu ievērojamā pālī un ir 31.-pirmais. "Ar vieglu garu ir noskatīts"... ehhh
ja sprosil u osenja, gde moja ljubimaja?
...īstā skaistulē:
DW Colectors Series Red
13" Rack Tom
16" & 18" Floor toms
24" Bass drum
14X6,5" Brass/Maple Colectors Series Snare Drum
ja saliek kopā ar:
14" Meinl SoundCaster Fusion Hi Hat
22" Meinl SoundCaster Fusion Power Ride
18" Meinl MB10 Medium Chrash
tad ir āāāāāāāāā.... kas par skaņu
Nu kāpēc man vajadzēja braukt uz Guitar Center, tagad nevarēšu gulēt:(
Pēc 3-īs dienu paniskajām bailēm iziet uz ielas šodien beidzot saņēmos aiziet uz veikalu, jo viss bija izbeidzies. Nemaz nebija tik traki.
Pamodos no rīta, jo mekši aiz loga vai aiz sienas, hvz, pilnā klapē drillēja savu mekšu šlāgeri. Fuck that shit, can it be even more x-mas?!
Jāiet Beliāls meklēt, CD storā mož atradīsies:/
... bija šādi:
Ani hu sheshokhen betokh Cain.
I am the one who dwells within Cain!
Ego sum quis habitavit in Nerone.
I am one who dwelt within Nero!
Mia fora katoikese mesa se Ioudas!
I dwelt within Judas!
Ish mit Legion.
I am with Legion.
Ana Belial.
I am Belial.
And I am Lucifer, The devil in the flesh
Nosēžot augšā līdz 8-ņiem rītā izdomāju nedaudz atlikties, lai dotos turpināt vakar iesākto LA apskati. Piecēlos 1-nos un devos uz Universal City (Downtown būs citreiz), kas skaitās super-duper galvenais LA enterteinmenta centrs. Vienas pieturas brauciens ar Metro no Holivudas bulvāra un esmu klāt. Lai nokļūtu līdz galamērķim, kas atrodadas augšā diezgan stāvam kalnam, tiek dota izvēle - bezmaksas tūristu autobuss vai ar kājām. Izvēlējos otro variantu, jo izkustēties vajag. Augšā paveras skaists skats uz Losu un kalniem. Tā nu pēc pāris minutēm esmu klāt un lielais Universal Studios globus veras man pretī un aiz tā daudz dažādu veikalu, ēstuvju iela. Novērojhu garu rindu uz vietu, kur ir ieeja pa maksu, tur negāju, jo nevaru tērēties, turklāt, man škiet, ka tur vairāk ir izklaides sīčiem, varbūt karuseļi u.t.t.. Es devos pačekot veikalus. Vispār interesanti, bez jau pierasto suvenīru veikaliem, kur var dabūt visa veida I Love Hollywood u.t.t. T-kreklus, Oskara figūras un citus sīkumus, ir daudz tieši filmu varošu tēlu, plakātu un figūru veikali. Man ļoti iepatikās veikals, kur pārdodas figūras no dažādām filmām, tur ir Terminatora, Batman, Jocker un daudzu citu DC un Marvel komiksu figūras, daudz un dažādi komiksi. Siekalu uzsita saldumu veikali, kuros ir visāda ļloti smuka izskata konfektes, kūciņas, cepumi. Knapi noturējos un ātri muku ārā, jo brokastis ta nebija ēstas. Tad nu izlēmu veselīgi paēst un tas man izdevās lieliski - dabūju tunča maizīti ar svaigiem salātiem, tomātiem un sieru, turklāt es dabūju 15% atlaidi kā students, jipī:). Desertā paņēmu siltu sojas pupiņu putru ar ābolu-kanēļa mērci un brūnā cukura gabaliņiem + svaigi spiestu ābolu sulu. Tas viss kopumā pa nepilniem astoņiem dolāriem. Ilgāku laiku pavadīju veikalā, kur pārdevās dažādu grupu krekliņi, bet nu ļoti smuki un labas kvalitātes. Tur arī meitenēm gotiksā apakašveļa, gotiskās kleitas, korsetes, svārki, kurpes un galvas rotas, ķēdes, nu - pilns aksesuāru komplekts. Iedomājos vienu, kam tas viss dikti patiktu, nedaudz skumji palika... Kādu laiku pastāvēju skatoties un NIN kreklu pa $15.00 un ātri izmuku ārā. Pavēroju, kā cilvēki lidinās aereodromā, interesantākais bija tad, kad instruktors lidinoties dažādus trikus rādīja, par ko beigās saņēma aplausus. Milzīgajā Hard Rock Cafe gan neiegāju, jo iekšā bija maz cilvēku un man noteikti būtu kaut kas jāpaņem, kāds dazeramais, bet taupības nolūkos nocietos, gan jau kādreiz, kad cerams, man viss būs izdevies, kā sapņoju. Bet Stone Temple Pilots parakstītu ģitāru, No Doubt paraklstītas bungas, Megadeth basista James Lomenzo parakstītu 2007 Gigant Tour izmantoto Fender basģitāru un RHCP ģitāru redzēju:) Uz ķiņi arī neaizgāju, gribējās to 3D Avatar, bet nu - citreiz. Kopumā jāsaka, ļoti labs tas izklaides centrs, paēst var da jebko, ko gribas, jo ir pieejami arī glaunāki restorāni, ne tikai Sushi, Picas un svaigi sendviči. Droši vien aiz tām būdiņām, kur tirgo biļetes arī ir pilns ar daudzām izklaides iespējām, bet tur jau vislabāk doties bariņā, lai interesantāk.
Nu lūk, tad kādu no turpmākajām dienām aizlaidīšu uz Downtounu.
ieskats nelielā pagātnē - atbraucot uz ASV un izkravājoties liku atvestos CD vietā un atverot Marilyn Manson "Antichrist Superstar" CD vāciņu, atklājās, ka pats disks nav iekšā. Noškrobojos, ka, iespējams, esmu atstājis CD vai nu mašīnas maģī vai arī maģī, ko māsai atdevu. Tikko, paņemot rokā NIN "The Fragile" CD no tā vidus izkrīt nekas cits, kā Antikraista disks. Kāda velna pēc es to tur biju ievietojis, hvz, bet prieks man ir, jo ļoti mīlu šo mūziku. Tagad skan Deformography.
Ja cilvēks pieceļas plkst. 3.40 un visu atlikušo dienu pavada noskatoties visas 7-ņas American Pie filmas, ko tas varētu nozīmēt?
Nu tad tā, vakar tā arī neizbāzu degunu ārā, šodien nolēmu, Fuck it, jādodas kaut kur. Tad nu iekāpu autobusā un prom uz Beverly Hills un Rodeo Drive, ielu, kur ir visbiezākie veikali, kuros slavenības iepērkas. Pa ceļam salūza autobuss, nācās pagaidīt nākamo, bet viss Ok, nonācu īstajā vietā. Pa ceļam pamanīju, ka Beverlīhilsā ir Elm drive, ka kāds ir redzējis "A Nightmare On Elm Street" - slaveno Fredija Krīga epopeju. Tā ir reāla iela:)
Rodeo Drive tiešām ir kaut kas, patiesībā īsta paradīze sievietēm. Tur ir viss - Dior, Dolce & Gabbana, Ralph Lauren, Vicoria's Secret, Versace, Porsche Design, viskrutākie juvelieru veikalu ar gredzeniem, kuri maksā 4-ciparu skaitļus un uz augšu, Cheese Cake factory un citi superīgi restorāni u.t.t. un tā joprojām. Īpaši gara gan tā iela nav, bet smuka gan. Tie veikalu interjeri vispār pizģec, citi pat izskatījā kā no marmora, cik nu lepni vien var. Citos veikalos nemaz cenas nav pieliktas, laikam tur preces maksā tik daudz, ka uz cenu zīmes tas cipars nemaz neuziet, he he. Protams protams, mašīnas, uh, kas tur pa mašīnām. Rolsroisi, visviskrutākie BMW un Merši un tādas markas, kādas nemaz nezinu. Pārsteidza viena mašīna - liels limuzīns, ne garš, bet vairāk tāds būdīgs, salons ādas, protams ka, gaismiņas tādas un šitādas iekšā un un uz aizmugurējiem sēdēkļiem sēž - divi identiska izskata balti maziņi klēpju suņi. Es apstulbu, īsti nesapratu, vai tas limuzīns tiešām ir suņiem domāts, jo tā izskatījās. Vāks, redz, citiem nav pat māju, bet te vesels limuzīns suņiem? Ja tā iedomājas, tad vispār...nezinu pat, kā lai to nosauc... pizģec totāls. Aistaigāju arī līdz Rodeo Drive dzīvojamajam rajonam, kur daudzas slavenības arī dzīvojot. Njā, iela izmēsta totāli, trotuārs spīd un laistās, skaistas pasaku mājas un pilnīgs miers un klusums, kaut arī turpat dažus metrus attālāk ir iepirkšanās iela. Nevienu slavenību gan nesastapu, ha ha, Harisonam Fordam čau neizdevās pateikt:D. iegāju vienas viesnīcas pagalmā, kur viss kā filmās notiek, piebrauc mašīnas ar tumšiem stikliem, dzurvis atver lieli vīri, bodīgārdi ar spirālvadu austiņām ausīs un pašus pasa'/zierus nemaz nevar paspēt apskatīt, jo tie fiksi odas pa trepēm vienīcā iekšā bodīgārdu pavadībā. Bišku pavēroju šo ekšanu, perfektas sejas un perfekti apģērbi gan visiem - grimms pat tiem, kas norāda, kur mašīnām apstāties. Aizstaigāju arī līdz netālajam biznesa nostūrim, kur ir daži lielo koorporāciju debeksrāpji. Tās mājas šķiet nereālas, kad pie tām nostājas un paskatās uz augšu. Tur pāšā augšā droši vien viss izskatās ļoti miniatūrs. Nogāju gar Beverly Hilton viesnīcu, māja nekas īpašs, tāds kā Radisons Rīgā, nummuri gan droši vien iekšā apzeltīti, nav ne jausmas, bet nu Hiltons tipa baigi kruts skaitās, nezinu. Noķēru nelielu christmas spiritu, jo, kad iestājās tumsa ap puspieciem, visa apkārtne bija ļoti smuki izgaismota, eglītes un izrotātas palmas, veikalu izgaismojumi un rotājumi, vismaz kaut ko Z-svētku noskaņā redzēju.
Kaut kad tuvākājās dienās aizlaidīšu uz Matriksīgo Downtown-u, kur ir pilns ar debeskrāpjiem, tad būs otrs apraksts.
Kādi Jums plāni uz Z-svētkiem?
Man šie būs burvīgi svētki - sēdēšu viens pats kojās un... pat nezinu... Ja skola būs vaļā, sēdēšu pie bungām, bet apsargi jau droši vien gribēs pie ģimenēm būt, ja vien varētu pierunāt viņus mani atstāt ieslēgtu skolā, tas gan būtu forši, vismaz kaut kas, bet tās jau laikam liekas cerības. Sheiße:(
...teica mans bungu tehnikas pasniedzējs. Sēžu un štukoju par nāvi savā koju kambarī, esmu pārēdies saldumus un te ienāca prātā apsvērumi par nomiršanu. Nu, iskatās, ka vispirms es noēdīšos resns kā cūka šādi rijot salsumus, no normālas paikas leduskapī ir biezpiens un siers un maize, ā, ir vēl ātri pagatavojamie makaroni ar sieru un viena picas šķēle, tālāk ir kola, zemeņu fanta, kuru nupat kā likvidēju un pieķēros kolai, aveņu pudiņa keks, saldējums un brownies. Kādēļ riju šos s';udus - lai aizstātu to, kā man pietrūkst un kas, patiesībā ir neaizstājams. Tomēr, man tas acīmredzot ir beidzies, sienam mezglā un turpinam rīt huiņas, lai nonāktu pie sliktas dūšas, varbūt pavemtu un turpinātu iesākto. Ja es varētu, tad 24 h spēlētu bungas, bet skolku brīvlaikā slēdz ciet un man ir izmisums, jo, ja neredzu bungas, tad...tad ir pizģec, kas man galvā darās. Es reiz štukoju, kurā vecumā pārgriezt sev rīkli, bija divi secinājumi - 1. tad kad vairs nevarēšu ar seksu nodarboties,
2. tad kad nevarēšu bungas paspēlēt
Lūk, Nr.1 jau ir piepildījies tagad, atliek nr.2. Varbūt cukurs piebeigs mani ātrāk, kas zin:/ Varbūt kastrēties, tad arī jāuztraucas vispār nebūs:/
... bija kolosāls. iesildītāji gan nepatika, abi bija solo projekti ar viena cilvēka performancēm, 1 bija dīdžeja tipa noise , 2 bija kaut kas ļoti tuvu Industrial black metal, ja kāds atceras, Robinsona laikā bijā tāds projekts Maze Of Tako Torments, lūk, šis bija kas līdzīgs, tikai skanējums daudz izpludinātāks.
Skinny Puppy bija kolosāli. Uzstājās trijatā - vokāls un sintiņš kā jau parasti - Ogre un Cevin Key + bundzinieks. Šovs pamatā darbojās uz Ogre-s maskēto uzstāšanos un videoprojekcijām, kas bija ļoti iespaidīgas, politiski ļoti nekorektas, kā Skinny Puppy teksti. Lielāko daļu dziesmu gan es nezināju, jo esmu fans tikai kopš sāku spēlēt Dailē Drakulu, un pirmie albumi bija jau nesen izdoties, tādēļ klasiskās dziesmas nezināju tik labi, bet nemaz netraucēja baudīt mūziku un šovu. Ogre savu seju parādījā tikai koncerta otrajā daļā, visu lielāko daļu uzstājās trijās maskās - sākumā uznāca kā vecs kukluksklana pārstāvis ar visu cepuri
http://www.youtube.com/watch?v=Wvz-c0Cy
otra maska bija seja, kādu uz Helovīnu ķirbjos griež,
http://www.youtube.com/watch?v=uxXfRCEp
trešā bija visiespaidīgākā un cik dzirdēju pēc publikā esošo sieviešu izsaucieniem, visbriesmīgākā - tāda kā sadegušas sejas maska, ne acu, ne deguna, nekā, tikai melns pleķis. Jāsaka, šis bija pats industriālākais koncerts, kādā līdz ;sim esmu bijis, jo NIN jau tomēr daudz vairāk rock spēlē, Skinny Puppy viss ir sintiņos, tikai bungas ir dzīvās. Skaņa bija ideāla, neko tādu sen nebiju dzirdējis, šķita, ka atrodos 5.1. zālē, skaļums arī tā nostādīts, ka jūt ar visām ieksām, bet vari sarunāties savā starpā. Viss nostrādāts līdz perfektumam, grupa perfektā stāvoklī, līmenis neticams!
te nedaudz vairāk ieskatam:
http://www.youtube.com/watch?v=9igL6Mh5
http://www.youtube.com/watch?v=uxXfRCEp
Vakardien sanāca apmeklēt feinu muzeju - "Psychiatry - an industry of death". Tas atrodas uz Susnset blvd., tieši pa ceļam uz kojām un tur bija bezmaksas ieeja, tā nu devos palūkoties uz nāvi. Ziniet - nāvi arī ieraudzīju, medicīnas koorporāciju un ārstu apvienību "bīdītu" nāvi. Pamatā muzejs ir par Psitiatrijas vēsturi un kā tā ir ietekmējusi politiku, karus - respektīvi, industry of death. "Loti interesants skatpunkts patiesībā. Nekas šokējošs gan, bet nu cilvēkiem ar vājiem nerviem noteikti šokējošs. Bija interesanti uzzināt, cik psihiatri patiesībā ir "slimi ārsti", kā dažādos laikos - jau sākot ar 18.gs un turpinot mūsdienās Psihiatri iespaidojuši masu nogalināsānas, spelpavības, pašnāvības.
Amerikāņu psihiatrijas "tēvs" Bendžamins Rašs esot uzskatījis, ka mentālā slimības izraisa pārāk liels asins daudzums smadzenēs, tā nu šis ar palīgiem ņēmies risināt problēmu un "ārstēt" par mentāli slimiem atzītus pacientus ar dažnedažādām metodēm, ko nekā citādi kā par cilvēku sadistisku kropļošanu un mocīšanu nenosauksi - lai mazinātu smadzeņu "pārlieko" apasiņošanu, pacienti tika sadurti, lauztas locītavas un izmantotas citādas metodes, lai nolietu "liekās asinis" un "izārstētu" psihiskās slimības. Pēc kāda laika džeki izštukoja, ka ne vienmēr tas palīdz (nevar būt!) un ļāvās fantāzijai. Te daži jauki rīki ātrai ārstēšanai:
1. Cilvēku igulda zārkā ar atverēm sānos un nogremdē ūdenī un pa laikam pačeko, ka nenoslīkst un vēl elpo. Ideja, ka pēc šoka iestāsānās smadzenes mentālo slimību pašas "izmet" no smadzenēm un cilvēks ir vesels.
2. Ierīce līdzīga, kā karātavas, tikai bez cilpas ap kaklu un apakšā ir aka. Pacients tiek iesviests akā ar sasietām ekstremitātēm un kamēr tas cīnās par izdzīvošanu mentālā slimība pazūd no smadzenēm kā nebijusi.
Nu vai nav gudrs džeks, ko? Pats labākais, ka Raša sarakstītā grāmata bija Psihiatrijas bībele līdz pat 20gs. sākumam un ASV psihiatru asociācijas zīmols joprojām ir Rasā krūštēls.
Raša studenti nemaz neatpalika ar krutu teoriju radīšanu un izmēģinašanu - kastrēšana, redzēju, tos rīkus, kādus tie izmantoja, mūsdienu šausmu filmas ir pasakas bērniem (protams, izņemot Ezīti miglā, to nekas nepārspēs:D), dāžādu organisma daļu nogriešana, skapla noskūšana un stundām ilga ūdens pilināšana uz tā, cilvēku pakarināšana pie sienām u.t.t. Tas viss tika darīts zem medicīnas karoga ar valdību oficiāliiem atbalstiem.
Ļoti intereanta sadaļa bija par Psihiatriem un II pasaules karu un Hitleru. Wow, kādas tik grāmatas tie psihiatri rakstīja, manu uzmanību visvairāk piesaistīja grāmata ar nosaukumu "Permission to destroy life unworth living" - te nu tev bija ebreju problēma, nav problēma, ārsta - psihiatra "izrakstīta" atļauja slaktēt ebrejus. Protams, tā jau nebija vienīgā - ārsti psihiatri izdeva grāmatas par to, kuras rases ir netiesīgas pastāvēt tieši dēļ tā, ka ir "mentāli atpalicīgas" un tādējādi nederīgas dzīvei. Re, Hitleram nebija daudz jāstuko, ārsti - psihiatri visu "izrakstīja" recepti. Protams, viss stāsts turpinās par to, kas notika Psihiatru vadītajās koncentrācijas nometnēs.
Oi, kas tik nesāka darīties, kad atklāja elektrošokus - kas par svētkiem psihiatriem, šie tad nu ņēmās ārtstēt bliežot voltus pa smadzenēm. Muzejā ir uzstādīta uzparikte, kas ir ekvivalenta tai, ko psihiatri izmantojuši. Tev galvā uzliek elektrodus un tu saņem elektrošoku atkarībā no tava vecuma, jo vecāks esi, jo mazāks elektrošoks. Riebīgi bija skatīties, kā psihiatri lieto elektrošoku uz kaķīšiem un sunīšiem, lai noskaidrotu, kā muskuļi reaģē uz elektrošoku.
Uzmanību piesaistīja viens slavens psihiatrs, kas esot vadījis psihiatrijas studijas Leipcigas universitātē, protams, valdības atbalstīts, ārstu asiociācijas atbalstīts - džeks nāca klajā ar atzinumu, ka cilvēka mentālās problēmas ietekmē orgānu skaits !!! Tad nu studentu klātbūtnē šis ņēmās ārtstēt pacientus, ižņem acis, tad zobus, ja nelīdz, tad ķeras klāt iekšējiem orgāniem, izrādā, par pirmo nederīgo tika uzskatīts kuņģis, to izņem un tad vēro, kā pacients atveseļojas no savas "mentālās problēmas". Tas viss jau 60 - 70 - tajos notika, oficiālas ārstēšanas petodes psihiatrijā.
Lobotomijas nodaļa. Jauks pasākums jau kopš sendienām. Viens no lobotomijas atklājējiem - psihiatriem izštukoja, ka mentālo slimību var izārstēt vienārši ar urbumu smadzenēs - džeks izurba pacinetam caurumu galvā un staigā vesels. Mūsdienās pacienti tika apdullināti ar elektrošoku, tad atvērtas smadzenes un tad ķeras klāt ģēlai, bet - bez anenstēzijas, pacients jūt, kā pa smadzenēm rakņājas dārgais psihiatrs. Vienā videomateriālā tiek intervēta sieviete, kamēr viņai tiek veikta lobotomija.
Tad nu mūsdienas un visātrākās zāles - tabletes, antidepresanti, visi tie Prozaki, Ritalīni, Valiumi u.t.t. Totāls crap, ko jau zināju pirms redzēju tos visus materiālus. Nu jā, atļaušos pieminēt, ka par katru tēmu ir uzskaites pateriālu nodaļa ar video filmu.
Iznākot no muzeja man tikai radās jautājums - vai tie cilvēki paši arī domā, vai klausa visam, ko psihiatrs pasaka un izraksta? Mani nekad neviens pat pie psihologa nepiespiedīs aiziet, kur nu vēl pie psihiatra. Es nezinu, vai nu esmu jau tāds ciniķis, ka mani pat īpaši nesatrauca redzētais, jo uzskatu, ka, protams, viss tas psihiatrijas pasākums ir milzīgs bizness, kurš iet pār līķiem un koorporācijām ir pie dirsas mēs visi, ka tikai konts pildās un tas muzejs arī ir versija ar vienu pusi.
Vēl kas - ņemot vērā vidējo muzejā apskatīto psihiatru - tas, par ko dzied Carcass un Cannibal Corpse - that start's to make sense.
Nu tā, pirmā ceturkšņa eksāmeni aizvadīti un vairāk vai mazāk nolikti. Atzīmes gan būs zināmas tikai nākamā mācību ceturkšņa sākumā 4 janvārī, bet galvenā ir sajūta, ka esmu visu šo laiku krietni mācījies un neesmu izlidojjis nevienā priekšmetā. Protams, vēlējos, lai dāžos eksāmenos b;utu nospēlējis labāk, bet, no otras puses padomājot, mans līmenis ir tāds, kāds tas ir tagad un tikai turpinot tādā pašā veidā trennēties ir iespējams visu uzlabot. Atļaušos nedaudz paslavēties - saņēmu ļoti labu atzinumu no Digital Drumming pasniedzēja, ka man ļoti labi izdodoties un ka ļoti var redzēt, ka esmu daudz iemācījies (eksāmenā bija jāpasaka pareizi, vai bungu sitieni ir pirms, tieši pa vidu vai aiz bīta, jāspēlē līdzi trim loopiem un jāsagatavo backing track uz PRO TOOLS (ņemot vērā manu vēlmi pelnīt spēlējot Industrial Rock, tieši Digital Drumming ir viens no man vissvarīgākajiem un vismīļākajiem priekšmetiem). Patīkami:) Vienā no visgrūtākajiem priekšmetiem Playing Technique arī apmierinoši nospēlēju - savam līmenim atbilsotoši. Aizvien sāku saprast, ka man nenoķert tos džekus, kas ir "bungu krosisti" un galu galā, kur tad es ar austiņām ausīs un klika + sempliem ausīs baigi aizbēgšu, diezvai tas būs Industrial pildīts ar blāstītiem uz 258bpm un uz augšu. Realitātē jau gan jau iemācīšos, bet nekoncentrēšos uz skriešanu, man labāk groove patīk. Klavierieskaitē, spēlējot remažoru, netīšām iemetu soldiezu, bet to ātri izlaboju, tas tad arī bija pēdējais eksāmens vakar. Nošu lasīšanas eksāmenā arī gāja Ok, ņemot vērā to, ka pirms tam biju pilnīgs idiots šajā ziņā, nošu rakstā neatšķīru pusnošu, ceturtdaļnošu, astotdaļnošu un sešpadsmitdaļnošu sakarības, nemaz nerunājot par trolēm un sekstolēm un kur nu vēl par sadali.
Tagad ar nepacietību gaidu nākamo semestri, jo nākamjā semestrī kā vienu izvēles priekšmetu esmu izvēlējies Intro to Guitar - mācīšos arī giču spēlēt:)
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)