So - Skolā pirmais līmenis vairāk vai mazāk veiksmīgi pabeigts ar 5-ciem A līmeņiem un trijiem B līmeņierm (nu labi, ir viens B+:D). Pirmā nedēļa brīvlaikā tika pavadīta šeit pat skolā, trennējoties, otra nedēļa tika fantastiski pavadīta San Diego. Šķiet, labākas vietas relaksācijai nav, lai gan, cik nu man tā relaksācija ir nepieciešama, tomēr ir tur sava īpaša burvība. Nedēļa tika pavadīta ļoti daudzveidīgi, tiku pat pie remontdarbiem, krāsošanas u.t.t. patīkama pārmaiņa pēc bungu vālītēm paņemt rokā āmuru un cirvi - nice. Nedēļas vidū tika apmeklēta Tuhuāna - pierobežas pilsēta Meksikā. Jā, tā pati, kur norisinās narkokari. To var manīt. Tai vietai ir savs dīvains šarms, tomēr uz ielām ir redzamas šausmas. Prostitūcija milzīga, meiteņu bari gandrīz pie katras mājas sienas centrā, striptīzbāri kā sēnes pēc lietus. Meitenes jau izskatās skaistas, koptas, tomēr man tas raisīja dažādus jautājumus šajā sakarā:
Ir skaidrs, ka tā meitene dara savu darbu, nekādu jautājumu. Te arī ir ir mans vislielākais mulsums - ja tu viņu izvēlies, izturies ideāli (šķiet dīvaini lietot šādu vārdu šādā sītuācijā) izdari arī viņai labi (ja tas vispār ir iespējams) un vēl samaksā, liec arī viņai pavadīt lielisku laiku (atkal - vai tas ir iespējams?) - vai tas ir slikti tā darīt? Kur ir tā robeža? Vai tas nesanāk, ka tad arī tu atbalsti visu to prostitūcijas sistēmu, pat ja domās reāli tā nav, tomēr piedalies? Tu kļūsti par tādu kā visi, vai arī vari atšķirties ar to, ka sniedz iespēju pavadīt arī tai meitenei lieliski laiku. Kā un kas un kādā veidā? Manām cāļa smadzenēm laikam to nesaprast, tomēr varbūt Jums ir viedoklis un idejas šajā jautājumā?
Nedēļas nogale tika pavadīta tuksnesī. Es daudzreiz savās domās biju iztēlojies, kāds tad nu tuksnesis ir, tomēr ko TĀDU es negaidīju - prātam neaptverams varenums, spēks, acīm neaptverams skaistums. Cilvēks pret to visu ir spļāviens jūrā. Tuksnesis šajā laikā ziedēja, manas acis šādas krāsas gammas nebija redzējušas. Debess un zvaigznes - es nemaz nezināju, ka zvaigžņu ir tik daudz. Esot tur un sajūtot to īpašo sajūtu, kāda ir tikai tur pilnīgi mainās priekštats par pasaules vērtībām, par savu vērtību, kas ir patiesībā bez-vērtība, jo pret ko tādu man nav un nebūs ko likt pretim, tas pat nav nepieciešams, jo tuksnesis tur tāds ir un būs, viss ārējais ir tikai plūstošas smiltis. Joprojām ir grūti aptvert, kā kas tāds ir iespējams, bet pats biju un pieskāros, smaržoju, izjutu, tātad - īsts.
pavisam noteikti - tuksnesis ir jāredz, kaut vai vienreiz mūžā, tas atstās nospiedumus atmiņā uz visu atlikušo dzīves laiku
Atpakaļceļā iegriezāmies Džuliānā - pilsētā, kas atrodas augstu kalnos un kas ir zināma ar slaveno "American Pie" - ne jau filmu, bet neatkārtojamo ābolu pīrāgu, kādu taisa tikai tur un eksportē pa visu ASV. Iebraucot tajā pilsētā bija sajūta, ka esmu nokļuvis 19. gs - vecā koka arhitektūra visapkārt, un gaiss perfekti tīrs ar vieglu apkārtvaldošo ābolu pīrāgu aromātu. Ābolu - karameles - valriekstu pīrāgs kopā ar kanēļa saldējumu - gadiem kas tik garšīgs nebija ēsts.
Atpakaļceļā mūs sasniedza ziņas par zemestrīci San Diego, 7 baļļu stirpais epicentrs esot bijis Meksikā. Mēs gan, visticamāk tādēļ, ka braucām, neko nejutā, lai gan arī zemestrīce esot skārusi Boregi Springs tuksnesi, kur es biju, tomēr nekā, viss mierīgi un visi veseli.
Ja ir vēlme pēc vērtību totālas pārvērtēšanas- lūgtum - nakts vai vairākas naktis tuksnesī un iespaids būs tāds, kādu pat iedomāties pirms tam nav iespējams.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |