Nu tā, pirmā ceturkšņa eksāmeni aizvadīti un vairāk vai mazāk nolikti. Atzīmes gan būs zināmas tikai nākamā mācību ceturkšņa sākumā 4 janvārī, bet galvenā ir sajūta, ka esmu visu šo laiku krietni mācījies un neesmu izlidojjis nevienā priekšmetā. Protams, vēlējos, lai dāžos eksāmenos b;utu nospēlējis labāk, bet, no otras puses padomājot, mans līmenis ir tāds, kāds tas ir tagad un tikai turpinot tādā pašā veidā trennēties ir iespējams visu uzlabot. Atļaušos nedaudz paslavēties - saņēmu ļoti labu atzinumu no Digital Drumming pasniedzēja, ka man ļoti labi izdodoties un ka ļoti var redzēt, ka esmu daudz iemācījies (eksāmenā bija jāpasaka pareizi, vai bungu sitieni ir pirms, tieši pa vidu vai aiz bīta, jāspēlē līdzi trim loopiem un jāsagatavo backing track uz PRO TOOLS (ņemot vērā manu vēlmi pelnīt spēlējot Industrial Rock, tieši Digital Drumming ir viens no man vissvarīgākajiem un vismīļākajiem priekšmetiem). Patīkami:) Vienā no visgrūtākajiem priekšmetiem Playing Technique arī apmierinoši nospēlēju - savam līmenim atbilsotoši. Aizvien sāku saprast, ka man nenoķert tos džekus, kas ir "bungu krosisti" un galu galā, kur tad es ar austiņām ausīs un klika + sempliem ausīs baigi aizbēgšu, diezvai tas būs Industrial pildīts ar blāstītiem uz 258bpm un uz augšu. Realitātē jau gan jau iemācīšos, bet nekoncentrēšos uz skriešanu, man labāk groove patīk. Klavierieskaitē, spēlējot remažoru, netīšām iemetu soldiezu, bet to ātri izlaboju, tas tad arī bija pēdējais eksāmens vakar. Nošu lasīšanas eksāmenā arī gāja Ok, ņemot vērā to, ka pirms tam biju pilnīgs idiots šajā ziņā, nošu rakstā neatšķīru pusnošu, ceturtdaļnošu, astotdaļnošu un sešpadsmitdaļnošu sakarības, nemaz nerunājot par trolēm un sekstolēm un kur nu vēl par sadali.
Tagad ar nepacietību gaidu nākamo semestri, jo nākamjā semestrī kā vienu izvēles priekšmetu esmu izvēlējies Intro to Guitar - mācīšos arī giču spēlēt:)
Vakardien sanāca apmeklēt feinu muzeju - "Psychiatry - an industry of death". Tas atrodas uz Susnset blvd., tieši pa ceļam uz kojām un tur bija bezmaksas ieeja, tā nu devos palūkoties uz nāvi. Ziniet - nāvi arī ieraudzīju, medicīnas koorporāciju un ārstu apvienību "bīdītu" nāvi. Pamatā muzejs ir par Psitiatrijas vēsturi un kā tā ir ietekmējusi politiku, karus - respektīvi, industry of death. "Loti interesants skatpunkts patiesībā. Nekas šokējošs gan, bet nu cilvēkiem ar vājiem nerviem noteikti šokējošs. Bija interesanti uzzināt, cik psihiatri patiesībā ir "slimi ārsti", kā dažādos laikos - jau sākot ar 18.gs un turpinot mūsdienās Psihiatri iespaidojuši masu nogalināsānas, spelpavības, pašnāvības.
Amerikāņu psihiatrijas "tēvs" Bendžamins Rašs esot uzskatījis, ka mentālā slimības izraisa pārāk liels asins daudzums smadzenēs, tā nu šis ar palīgiem ņēmies risināt problēmu un "ārstēt" par mentāli slimiem atzītus pacientus ar dažnedažādām metodēm, ko nekā citādi kā par cilvēku sadistisku kropļošanu un mocīšanu nenosauksi - lai mazinātu smadzeņu "pārlieko" apasiņošanu, pacienti tika sadurti, lauztas locītavas un izmantotas citādas metodes, lai nolietu "liekās asinis" un "izārstētu" psihiskās slimības. Pēc kāda laika džeki izštukoja, ka ne vienmēr tas palīdz (nevar būt!) un ļāvās fantāzijai. Te daži jauki rīki ātrai ārstēšanai:
1. Cilvēku igulda zārkā ar atverēm sānos un nogremdē ūdenī un pa laikam pačeko, ka nenoslīkst un vēl elpo. Ideja, ka pēc šoka iestāsānās smadzenes mentālo slimību pašas "izmet" no smadzenēm un cilvēks ir vesels.
2. Ierīce līdzīga, kā karātavas, tikai bez cilpas ap kaklu un apakšā ir aka. Pacients tiek iesviests akā ar sasietām ekstremitātēm un kamēr tas cīnās par izdzīvošanu mentālā slimība pazūd no smadzenēm kā nebijusi.
Nu vai nav gudrs džeks, ko? Pats labākais, ka Raša sarakstītā grāmata bija Psihiatrijas bībele līdz pat 20gs. sākumam un ASV psihiatru asociācijas zīmols joprojām ir Rasā krūštēls.
Raša studenti nemaz neatpalika ar krutu teoriju radīšanu un izmēģinašanu - kastrēšana, redzēju, tos rīkus, kādus tie izmantoja, mūsdienu šausmu filmas ir pasakas bērniem (protams, izņemot Ezīti miglā, to nekas nepārspēs:D), dāžādu organisma daļu nogriešana, skapla noskūšana un stundām ilga ūdens pilināšana uz tā, cilvēku pakarināšana pie sienām u.t.t. Tas viss tika darīts zem medicīnas karoga ar valdību oficiāliiem atbalstiem.
Ļoti intereanta sadaļa bija par Psihiatriem un II pasaules karu un Hitleru. Wow, kādas tik grāmatas tie psihiatri rakstīja, manu uzmanību visvairāk piesaistīja grāmata ar nosaukumu "Permission to destroy life unworth living" - te nu tev bija ebreju problēma, nav problēma, ārsta - psihiatra "izrakstīta" atļauja slaktēt ebrejus. Protams, tā jau nebija vienīgā - ārsti psihiatri izdeva grāmatas par to, kuras rases ir netiesīgas pastāvēt tieši dēļ tā, ka ir "mentāli atpalicīgas" un tādējādi nederīgas dzīvei. Re, Hitleram nebija daudz jāstuko, ārsti - psihiatri visu "izrakstīja" recepti. Protams, viss stāsts turpinās par to, kas notika Psihiatru vadītajās koncentrācijas nometnēs.
Oi, kas tik nesāka darīties, kad atklāja elektrošokus - kas par svētkiem psihiatriem, šie tad nu ņēmās ārtstēt bliežot voltus pa smadzenēm. Muzejā ir uzstādīta uzparikte, kas ir ekvivalenta tai, ko psihiatri izmantojuši. Tev galvā uzliek elektrodus un tu saņem elektrošoku atkarībā no tava vecuma, jo vecāks esi, jo mazāks elektrošoks. Riebīgi bija skatīties, kā psihiatri lieto elektrošoku uz kaķīšiem un sunīšiem, lai noskaidrotu, kā muskuļi reaģē uz elektrošoku.
Uzmanību piesaistīja viens slavens psihiatrs, kas esot vadījis psihiatrijas studijas Leipcigas universitātē, protams, valdības atbalstīts, ārstu asiociācijas atbalstīts - džeks nāca klajā ar atzinumu, ka cilvēka mentālās problēmas ietekmē orgānu skaits !!! Tad nu studentu klātbūtnē šis ņēmās ārtstēt pacientus, ižņem acis, tad zobus, ja nelīdz, tad ķeras klāt iekšējiem orgāniem, izrādā, par pirmo nederīgo tika uzskatīts kuņģis, to izņem un tad vēro, kā pacients atveseļojas no savas "mentālās problēmas". Tas viss jau 60 - 70 - tajos notika, oficiālas ārstēšanas petodes psihiatrijā.
Lobotomijas nodaļa. Jauks pasākums jau kopš sendienām. Viens no lobotomijas atklājējiem - psihiatriem izštukoja, ka mentālo slimību var izārstēt vienārši ar urbumu smadzenēs - džeks izurba pacinetam caurumu galvā un staigā vesels. Mūsdienās pacienti tika apdullināti ar elektrošoku, tad atvērtas smadzenes un tad ķeras klāt ģēlai, bet - bez anenstēzijas, pacients jūt, kā pa smadzenēm rakņājas dārgais psihiatrs. Vienā videomateriālā tiek intervēta sieviete, kamēr viņai tiek veikta lobotomija.
Tad nu mūsdienas un visātrākās zāles - tabletes, antidepresanti, visi tie Prozaki, Ritalīni, Valiumi u.t.t. Totāls crap, ko jau zināju pirms redzēju tos visus materiālus. Nu jā, atļaušos pieminēt, ka par katru tēmu ir uzskaites pateriālu nodaļa ar video filmu.
Iznākot no muzeja man tikai radās jautājums - vai tie cilvēki paši arī domā, vai klausa visam, ko psihiatrs pasaka un izraksta? Mani nekad neviens pat pie psihologa nepiespiedīs aiziet, kur nu vēl pie psihiatra. Es nezinu, vai nu esmu jau tāds ciniķis, ka mani pat īpaši nesatrauca redzētais, jo uzskatu, ka, protams, viss tas psihiatrijas pasākums ir milzīgs bizness, kurš iet pār līķiem un koorporācijām ir pie dirsas mēs visi, ka tikai konts pildās un tas muzejs arī ir versija ar vienu pusi.
Vēl kas - ņemot vērā vidējo muzejā apskatīto psihiatru - tas, par ko dzied Carcass un Cannibal Corpse - that start's to make sense.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |