Sveiciens no LA un Kalifornijas. Šodien sākusies trešā diena Amerikā, bet jau šķiet, ka esmu šeit jau pārāk ilgi, jo - jo mājās palika sieviete, draugi, vecāki. Respektīvi, patreiz ir tā, ka nav neviena, ar ko parunāt dzīvajā, sēžu te četrās sienās 15 kvādrātmetru istabā, kurā nākamnedēļ ievāksies istabas biedrs, man tikai nav poņas, kur īsti, jo te viens var knapi apgriezties. Ilgojos pēc Jums visiem un pēc Eiropas, jo te viss ir tik ļoti ļoti savādāks. Slikti arī, ka man skola nav sākusies un ir tik daudz laika jukt prātā no nekā nedarīšanas un īpaši, kad runā ar mīļoto sievieti pa skaipu, vispār parādās vēlme ņemt cab - u un laist uz LA airportu un lidot ar pirmo iespējamo reisu pie viņas, satikt Jūs un vispār, pārcelt Jūs visus šeit! Tik daudz kam jāatrod risinājums un tā briesmīgā attāluma sajūta beidz nost.
Bet - skola man patīk un ceru, ka viss būs, jo jācīnās man tagad ir pa diviem!!!
Jums ir kādreiz nācies uzturēt attiecības promesot tālu vienam no otra? Pastāstiet, lūdzu, kāda Jums ir pieredze ar to un kas jādara, lai nav tik sāpīgi un skumīgi? Lūdzu!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |