Divi vakari, divas milzīgas kļūdas:
Sestdienas vakars. Nedaudz pēc 24.00 iemaldījos R'N'R, kur spēlēja Sanctimony. Bļin, kāpēc man bija jāiet cauri pirmajai rindai, nezinu, bet attapos kratot galvu kopā ar pāris matainiem faniem pirmajā rindā, tipa, jāatbalsta paziņas. Viss jau labi, tikai spranda ir ļoti stīva un sāpīga jau kopsh vakardienas, turklāt shodien īpashi, jo vakar atkal negulēju gultā, bet aizmigu uz mīkstā pufa dzīvojamajā istabā.
Svētdienas vakars - kādēļ ir jāpērk tik daudz paikas vakariņām, ja zini, ka viss ir jāapēd uzreiz, jo nav ledusskapja un uzglabāt nopirkto nevar shādā siltumā. Rezultātā pārēshanās un shodien slikti.
Jāiet pēc Kolas, tā parasti palīdz, ja ir pa daudz paikas, sprandu nāksies paciest....
Skatoties daudzus koncertus, esot NIN koncertā Polijā, skatoties Korn live video (bundzinieks Ray Luzier, viens no maniem pēdējā laika favorītiem) rodas sajūta, ka vāles jāliek malā un nav ko ākstīties, tur ir džeki, kurus man nepanākt. Piesēžoties pie bungām trenniņos un Huskvarn mēģos, izrādās, ka kaut ko nospēlēt tomēr varu. Tomēr nav tas līmenis, kādam jābūt. Lai sasniegtu to līmeni, kuru vēlos, vajag dienā (katru dienu) trennēties minimums 6-shas stundas. Darba diena ir līdz 18.00, citreiz līdz 19.30, tātad pēc darba dienas 6h jāpavada trenniņos katru dienu līdz 24.00/01.00 (pierēķinam laiku, kamēr no darba uz teātri, kur stāv bungas). Tātad nekādas vasaras, jūras, svaiga gaisa, pasākumu... Hm, es zinu, ka no kaut kā jāatsakās, bet nu... es jau to varētu mierīgi, bet vai tas ir vienīgais risinājums. Hm...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |