Nu redz kā, tikko biju sabēdājies, ka nav ar ko nosvinēt, tā svinamais pats atnāk - atcerējos, ka tiku ielūgts uz dzimšanas dienas svinībām Stacijas laukumā slidotavā, tā nu nedomājot prom uz turieni. Otro reizi mūžā uzkāpu uz slidām, lempīgs sākums, beigās jau tīri ciešami sanāca. Tēja, pankūkas, forši cilvēki, tieši tas, kas bija nepieciešams. Tikko atbraucu no Melnā kaķa, kurp devāmies daži pēc svinību nobeiguma. Ehh, kā man tas bija pietrūcis. Sen neesmu tik labi juties.
Trauksmes sajūta iekshā shorīt ir uzplaiksnījusi ar jaunu spēku. Jau jau viss būtu kārtībā, tad jau nebūtu trauksmes, vai ne?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |