vakar skolaa jau bija diezgan shkjebiigs gariigais...Bet godam noseedeeju visas h...Tad devos majas kur mamma spiedu kaartaa gribeeja man iebarot kauko...Es logjiski nespeeju neko ieest jo tad es laistu paar luupu...Braucu autobusaa ar Eliinu un Agri...Pie Juurmalas tilta sajuutu ka tuliit shis magjiskais briinums naax aaraa...Es neko nesakot aizskrienu liidz shoferim un saku lai piestaaj...vinjsh veel man moraali lasa:)bet es jau juutu ka tuliit tuliit:):)kaa no autobusaa araa taa uzreiz pa taisno izveemu krabju salaatus...Paliku viena celja malaa tumsaa un bez atstarotaajiem...Saaku raudaat,jo biju veel ar mammu sastriideejusies...Sniegaa nomazgaaju rokas un muti...Tad vnk stavu stopeet bail...zvana Agris prasa vai es ar naakamo braukshu...Es saku jaa!!labi neko viss it kaa ok...Peekshnji man akal zvana Agris:):)vinjsh izraadas izkaapa aaraa Gaismaas...saaku iet liidz Balozhiem kur mees sarunaajam satikties...Es eju pa sniegu kaajas jau slapjas...Tad satieku Agri vinjsh izraadaas bija skreejis...Bazniicaa es akal veemu jau daudz vairaak...Man riebjaas vemt bet toties peec tam labaak paliek:)man galva taa reibst ka tumsh un neko neredzu...nekad vairs skolaa neediishu un izsevishkji krabju salaatus...

Lasot par Islam ticības arābu ģimenēm...vairāk kā nekad novērtēju ka dzīvoju brīvā valstī...Ka mani ģimenes locekļi man ir svarīgi un arī viņiem es esmu svarīga...Ka neesmu vergs vīriešiem,bez savām tiesībām,pielīdzināms dzīvniekam...Zinot ka neviens no ģimenes locekļiem nekad nepavēlēs mani nogalināt...Man nevajag slēpt sevi no sabiedrības un es varu brīvi pastaigāties bez vīrieša uzraudzības...Es neesmu tikai mironis šai pasaulē...

Patiesiibas nav ne kripatinjas...Pasaule sludina caur elektriibas vadiem taisniibu...Miilestiibaa ir tikai bauda...Lauliiba ir shkjeerslis pasha dziivei...tici visam kas celj tevi augstaak par visu...klausi savai sirdij...

Bet es negribu ticeet tam ka miilestiiba ir tik leeta kaa to pasniedz pasaule...Ka lauliiba ir tikai shkjeerslis pasha dziivei...Es neveelos ticeet saviem speekiem...Jo kas gan esmu es naaves priekshaa...Es nespeeju dziedinaat ne atgriezt mirushos,ne teikt veetrai esi raama...Neko es nespeeju...Pat savu dziivi liidzsvarot es nespeeju...Vai tad es varu teikt esmu kungs paar savu dziivi...Ja attiistos ne no sevis atkariigs...Pat laiks neapstaajaas ja es to veeleetos...Vai lai es ticu tam ka mani glaabs reinkarnaacija...Tad jau es labaak luudzu liidzcilveeku sevi glaabt...Ko tik cilveex neizdomaa...Mees visi kaadreiz buusim vienaa liinijaa seedinaami...laikam no vienliidziibas mums ir bail...Tad es seedeeshu blakus slepkavaam un maukaam,gudrajiem un filozofiem,izgudrotaajiem un gariigi slimajiem,cieteejiem un egoistiem,dzeeraajiem un liekuljiem...es buushu vienliidziigs ar vinjiem visiem...

Vēl baidās gulēt tā dūnu gultiņā...Vēl baidās likt mutē kaut kumosu no šī ēdiena,kas viņas acīs ir glezna...No skaidrības tā slēpjas jo neapzinās tās...Viņa liedzās pieskārieniem,jo ir pieradusi tikai sitieniem...Viņa nav radusi maigus vārdus dzirdēt,bet gan kraukļu ķērkšanu un dusmības vārdus...Viņas acis nav skatijušas tik gaišu gaisu tikai pie cilvēku kājām tā ir mitinājusies...Bet kas gan ir apvalks ja tās dvēsele ir tik tīra un miesa tik neskarta...Vai drēbju netīrums spēj nomelnot dvēseles šķīstību...Ļaujiet viņai pierast!

 

/mamma uztaisiija Z-sveetku teeju:)man veel shie sveetki ir!:)šī patīkamā smarža mani noreibina:)šon dievk:)Zvaigznes diena